Hvostovs sacīja, ka pēdējā laikā Krievijas armijā ģenerāļi krīt kā rudens lapas un tas atspoguļo Putina vēlmi apspiest jebkādas šo amatpersonu personiskās ambīcijas.

"Alternatīva versija ir tāda, ka notiek korupcijas apkarošana, bet, tā kā visa Putina sistēma balstās uz koruptīvām attiecībām, iespēja, ka tās apkarošana šobrīd ir tik spēcīga un nopietna, ir jāatmet. Lai karš būtu efektīvāks, Krievijā tagad tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai cilvēki augstos amatos papildus zagšanai darītu arī vēl kaut ko noderīgu," viņš pauda.

Hvostovs vērtēja, ka, lai gan ir grūti pateikt, kas tieši notiek Kremlī, ņemot vērā pagātnes pieredzi, ļoti iespējams, ka notiek "klanu karš".

Vēsturnieks arī vilka paralēles ar Vāciju Ādolfa Hitlera laikā, kad fīrers bija sakūdījis vienu drošības iestādi pret otru, lai pārliecinātos, ka neviena no tām neiegūst pārāk lielu varu un neapdraud diktatora pozīcijas.

"Tiek lietots arī termins "kolektīvais Putins", kas nozīmē, ka diktators nepieņem katru lēmumu pats, bet gan ir vesels "klans", kas to dara. Mēs varam nezināt, kas patiesībā tur valda, un tas var būt kāds, kurš nemaz nav uzmanības centrā," teica Hvostovs.