Eiropas Savienība (ES) un ASV ir brīdinājušas, ka likuma stāšanās spēkā var apdraudēt Gruzijas eirointegrācijas kursu.
Likums vēl nav stājies spēkā
Neraugoties uz to, ka otrdien pie Gruzijas parlamenta ēkas galvaspilsētā Tbilisi atkal bija sapulcējušies tūkstošiem protestētāju, vairākums deputātu (84 no 150) nobalsoja par to, lai anulētu prezidentes Salomes Zurabišvili pagājušajā nedēļā uzlikto veto likumprojektam, kas uzdos organizācijām, kuras saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstīm, reģistrēties kā "organizācijām, kuras darbojas ārvalstu interesēs".
Kā zināms, likumprojekta pretinieki to ir iesaukuši par "Krievijas likumu", jo tas lielā mērā kopē pirms vairākiem gadiem Krievijā pieņemtu līdzīgu likumu, kas ir izmantots, lai apspiestu nevalstiskās organizācijas un neatkarīgos medijus.
Saskaņā ar oficiālo kārtību prezidentei piecu dienu laikā ir jāparaksta likumprojekts, taču Zurabišvili ir likusi noprast, ka to nedarīs.
Tādā gadījumā galīgo parakstu likumprojektam uzliks parlamenta priekšsēdētājs Šalva Papuašvili, kurš pārstāv valdošo partiju "Gruzijas sapnis". Sagaidāms, ka likumprojekts stāsies spēkā 60 dienu laikā.
Vairāk nekā 200 Gruzijas nevalstisko organizāciju pārstāvji izplatījuši paziņojumu, kurā sola nepakļauties "ārvalstu ietekmes" likumam un aicina citas organizācijas viņiem pievienoties.
Gruzijas prezidente rosinās referendumu par valsts ārpolitisko kursu
Zurabišvili pēc parlamenta balsojuma izplatīja videopaziņojumu, kurā mudināja gatavoties referendumam par Gruzijas dalību Eiropas Savienībā.
"Priekšā ir darbs, lai sagatavotos īstam referendumam. Izmantojiet enerģiju, ko jūtat šodien, lai savāktu parakstus.
Atnesiet šos parakstus man, un es ierosināšu referendumu par šādu jautājumu: vai mēs vēlamies Eiropas nākotni vai vēlamies Krievijas verdzību?
Šo lēmumu nevar pieņemt 84 cilvēki. Mēs izlemsim kopā. Šie 84 cilvēki nav nekas salīdzinājumā ar jums, kas šodien esat šeit – jaunā Gruzija, nākotnes Gruzija!" paziņoja Zurabišvili.
Saskaņā ar Gruzijas konstitūciju prezidentam ir tiesības izsludināt konsultējošu referendumu, ja ir savākti vismaz 200 000 pilsoņu paraksti.
Taču ir viena būtiska nianse – prezidenta rīkojums par tautas nobalsošanu ir jāparaksta arī premjerministram. Pašlaik šo amatu ieņem Iraklijs Kobahidze no "Gruzijas sapņa", tāpēc ir maz ticams, ka viņš varētu atbalstīt referenduma rīkošanu.
Rietumi pauduši nožēlu par Gruzijas valdības rīcību
Gruzijas parlamenta lēmums atcelt prezidentes veto "ārvalstu aģentu" likumprojektam ir sarūgtinājis Gruzijas partnerus Rietumos.
ES Padomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka likumprojekta pieņemšana ir "solis atpakaļ un attālina Gruziju no eirointegrācijas ceļa".
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka likumprojekts ir "pretrunā Eiropas Savienības pamatprincipiem un vērtībām un negatīvi ietekmē Gruzijas virzību uz Eiropas Savienību".
Arī ASV nosodīja "Gruzijas sapņa" lēmumu anulēt prezidentes veto.
"Pieņemot šo likumu, valdošā partija "Gruzijas sapnis" vēl vairāk attālināja valsti no Eiropas integrācijas ceļa un ignorēja Gruzijas iedzīvotājus, kuri jau vairākas nedēļas ir izgājuši ielās, lai iebilstu pret šo likumu," norāda ASV Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers.
"Partija "Gruzijas sapnis" nav ņēmusi vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas juridisko novērtējumu un Gruzijas tuvāko partneru vērtējumu, kuri skaidri pauda bažas, ka šis likums stigmatizēs pilsonisko sabiedrību un medijus un ierobežos pamatbrīvības. Valdošās partijas rīcība un pret Rietumiem vērstā retorika apdraud Gruzijas demokrātisko trajektoriju, turpmāko ekonomisko drošību un dalību Eiropas Savienībā, kā arī apdraud ASV un Gruzijas attiecības," secina Millers.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlikusi tam veto. Taču valdošā partija izmantoja iespēju to apiet ar balsu vairākumu parlamentā.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta stāšanās spēkā būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
