Pretendentu vidū minēta arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa un aizejošās Nīderlandes valdības vadītājs Marks Rute.
Favorīts ir Nīderlandes premjers Rute
Pašlaik par galveno favorītu tiek uzskatīts tieši Rute. NATO vēsturē no 13 ģenerālsekretāriem trīs bijuši tieši no Nīderlandes, un Rute būtu jau ceturtais.
NATO ģenerālsekretāra izvēles process nav stingri reglamentēts. Lai iegūto šo amatu, nepieciešams, lai kandidātu atbalstītu kāda no lielajām dalībvalstīm.
Tāpat jāpanāk, lai neviena no dalībvalstīm neuzliek veto. Kā redzams gadījumā ar Zviedrijas uzņemšanu, Ungārija un Turcija ir naskas uz šāda veida spēlēm.
Tāpēc aizkulišu sarunās Kariņa izredzes tiek vērtētas kā cerīgas tikai tādā gadījumā, ja atbalstu neiegūs Rute, kurš ir pašreizējais favorīts. Kariņam otrdien Briselē vajadzēja sevi labi parādīt, viņš daudz runāja ar starptautisko presi.
Kariņš uzsver savas priekšrocības
Kariņš gan uzskata, ka viņam ir savas priekšrocības salīdzinājumā ar Ruti un citiem kandidātiem.
"Mēs esam faktiski kā politiķi līdzīgi. Atšķirība starp mums ir, ka es tiešām pārstāvu valsti, kas iegulda savā aizsardzībā 2% [no iekšzemes kopprodukta] un vairāk, un viņš šajā laikā, būdams premjerministrs, – viņa valsts to vēl nav sasniegusi," norāda Kariņš.
"Otrs ir tas, ka no visiem iespējamiem kandidātiem esmu, iespējams, vienīgais, kurš tik labi izprot abas Atlantijas okeāna puses.
Es tikpat labi saprotu Savienotās Valstis kā to, kā procesi darbojas Eiropā. Un tā ir priekšrocība, kas nevienam individuāli nav."
Bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs jau kopš 2014. gada, viņa pilnvaru termiņš pagarināts jau četras reizes.
Baltijas valstīm tagad ir divi kandidāti uz šo amatu. Un ir arī "plāns B" - nākamgad beidzas termiņš arī ģenerālsekretāra vietniekam, uz ko baltieši varētu cerēt, ja nedabūs ģenerālsekretāra amatu.
Rietumi nedrīkst aizmirst par Ukrainu
ASV un citu NATO dalībvalstu uzmanības centrā pašlaik ir karš starp Izraēlu un "Hamās", taču nedrīkst aizmirst arī par Ukrainas atbalstīšanu cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
Abus šos karus nevajadzētu pretnostatīt, un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzsvēris, ka Rietumi spēj tikt galā ar diviem konfliktiem vienlaicīgi.
Pamats uztraukumam drīzāk ir tā iemesla dēļ, ka Krievijai ir, kā tos raksturojis izdevums "Politico", "neapzināti palīgi" – Eiropas Savienības dalībvalsts Ungārija, kā arī daļa no Republikāņu partijas ASV, kas bloķē finansējumu un aizsardzības paketes Ukrainai desmitiem miljardu vērtībā.
Grūtības saglabāt vienotību var radīt arī jaunpienācēji – kreisais populists Roberts Fico Slovākijā un galēji labējais populists Gērts Vilderss Nīderlandē, kuri abi ir apņēmušies izbeigt savas valsts militāro atbalstu Ukrainai.
Trešdien ar NATO ministriem tiksies arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, un gaidāms, ka tiks atjaunots atbalsta solījums. Eiropas valstis pašlaik arī cenšas reorganizēt savu aizsardzības industriju, lai vārdiem sekotu darbi.
"Ja Krievija daudz ātrāk pārgāja uz tādu kara rūpniecības mentalitāti un viņi jau tā strādā, tad Rietumu demokrātijās tas ir noticis lēnāk, bet ir visas indikācijas, ka tas notiek.
Un tad, kad rūpniecība savu potenciālu sasniegs, – tad tā būs krietni lielāka un ar labākām sistēmām nekā krieviem," uzsver Kariņš.
Turcijas vilcināšanās kaitina partnerus
Šajā tikšanās reizē izpaliks Zviedrijas karoga pacelšana pie NATO galvenās mītnes, jo Turcija un Ungārija joprojām nav ratificējušas Zviedrijas iestāšanās protokolu.
Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja nesen pēkšņi aizkavēja balsojumu par šo jautājumu, izraisot bažas par to, kādu spēli cenšas spēlēt Turcija.
"Mēs nožēlojam, ka Zviedrija joprojām nav NATO dalībvalsts. Zviedrijas dalība ir ļoti svarīga visai aliansei, un mēs ceram, ka tuvākajā nākotnē šajā virzienā tiks sperti attiecīgie soļi," atzīst Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
Pirms tikšanās ar savu Turcijas kolēģi ASV valsts sekretārs Blinkens bija izteikti diplomātisks un atklāti nekritizēja turkus par vilcināšanos.
"Gazā šobrīd norisinās krīze, un mēs visi strādājam, lai to pārvarētu. Mums ir jautājumi, kas skar aliansi, gatavojoties nākamgad gaidāmajam samitam, kur tiks svinēta alianses 75 gadu jubileja, tostarp par Zviedrijas pievienošanos. Krievija joprojām turpina uzbrukt Ukrainai. Ir arī vairāki citi jautājumi, par kuriem esmu pateicīgs, ka mums ir iespēja apmainīties ar viedokļiem. Esmu pateicīgs par sadarbību ar Turciju, kas ir ļoti svarīga un vērtīga sabiedrotā."
