"Mēs veicām nodarbināto aptauju. Mēs cenšamies tās tēmas identificēt, ņemot vērā to, kas pašiem nodarbinātajiem šķiet būtiski. Un tā tēma tika identificēta kā šī krīzes pārvaldība apstākļos, kad pastāv noteikti draudi. Un mēs nolēmām, ka tā vietā, lai maksātu naudas ekspertiem…tā vietā mēs, kaut kādā mērā ietaupot naudu, uzaicinām no Ukrainas mūsu kolēģus uz Latviju, dalīties ar savu pieredzi," Latvijas Radio par Ukrainas probācijas dienesta pārstāvju dalību vadītāju vasaras skolā stāstīja VPD vadītājs Imants Jurevičius.

Viņš arī norāda, ka Ukrainas kolēģu krīzes pārvaldības pieredze ļauj tiem atbildēt uz virkni praktisku un niansētu jautājumu, minot konkrētus piemērus no probācijas dienestā nodarbināto cilvēku un to klientu dzīvēm.

"Tad mūsu dienesta visu līmeņu vadītāji mēģinās saprast, kas no tā varētu būt mums noderīgs – kādas mācības mēs no tā varētu gūt. Un pasarg’ Dievs, bet ja kaut kas tāds notiek, tad kas ir pirmie soļi, kā mēs probācijas dienesta iekšienē reaģējam," sacīja Jurevičius.

Ukrainas probācijas dienestam nākamā gada februārī apritēs desmit gadi. Tā klientu jeb uzraudzībā esošo likumpārkāpēju skaits šogad sasniedzis 67 000. Savukārt Ukrainas probācijas dienesta nodarbināto speciālistu skaits pārsniedz 3300.

Ukrainā darbojas vairāk nekā divdesmit probācijas dienesta reģionālās struktūrvienības jeb filiāles, kuru pārraudzībā ir 554 teritoriālās nodaļas. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada februārī, probācijas dienests saskārās ar dažādām funkcionalitātes grūtībām un klientu drošības riskiem tolaik Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos.

Kā piemēru var minēt Harkivas apgabalu. Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda Harkivas apgabala reģionālās probācijas dienesta struktūrvienības vadītāja Marina Hrihaņuka, pēc tam, kad Krievija okupēja vairākas apgabala apdzīvotās vietas, probācijas dienesta darbinieku rīcībā nonāca informācija, ka okupācijas spēki aiztur tos iedzīvotājus, kas pagājušajā desmitgadē dienēja Donbasa frontē.

Hrihaņuka atzīmēja, ka, ņemot vērā to, ka Ukrainas sodu reģistrā ir apkopoti dati par probācijas dienesta klientu militārā rakstura pieredzi, teritoriālo nodaļu darbinieki spēra soļus, lai šī informācija nenonāk Krievijas iebrucēju rokās.

"Pirmajās kara dienās, kad tas vēl bija iespējams, darbinieki naktīs devās uz savām nodaļām, lai izņemtu [darba] datorus un paslēptu tos mājās – kāds bēniņos, kāds pagrabā, kāds skapī. Šī tehnika tika pilnībā noslēpta. Jo mēs arī bažījāmies, ka [viņi] piekļūs sodu reģistram. Jo vēl nebija zināms, ka piekļuve sodu reģistram Ukrainas teritorijā uz kādu laiku tiks bloķēta," sacīja Hrihaņuka.

Hrihaņuka arī piebilda, ka Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā Harkivas apgabalā uz kādu laiku bija apturēta tiesu darbība. Tas savukārt atspoguļojās apgabalā reģistrēto probācijas dienesta klientu kopējā skaitā.

Bija vērojams klientu skaitliskais samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pēc tam, kad Harkivas apgabals tika atbrīvots 2022. gada rudenī, reģionālās probācijas dienesta struktūrvienības klientu vidū arvien vairāk sāka parādīties cilvēki, kas tika notiesāti par kolaborāciju ar Krieviju, norāda Hrihaņuka.

"Pamatā visi kolaborācijas piemēri ir saistīti ar piedāvājumiem ieņemt kādus amatus jaunizveidotajās okupācijas varasiestādēs un iedzīvotāju piekrišanu ieņemt šos amatus," sacīja Hrihaņuka.

"Tādi piemēri par pēdējā laikā aizturētajiem... kur ir oficiāli parakstīti dokumenti – darba līgumi, rīkojumi par stāšanos amatā utt. Viņi piedāvāja strādāt bērnudārzos, citās izglītības iestādēs, medicīnas iestādēs, un, protams, viena no pirmajām struktūrām, ko viņi mēģināja tur izveidot, bija policija," viņa turpināja.

Kijivas apgabala teritorijās, ņemot vērā iekšēji pārvietoto cilvēku pieplūdumu šajā reģionā, bija konstatēts to likumpārkāpēju skaita pieaugums, kuriem tiesas piesprieda ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus, tostarp sabiedriskos darbus, un kuru izpildi nodrošina probācijas dienests.

Kā norādīja Kijivas apgabala reģionālās probācijas dienesta struktūrvienības vadītāja Lilija Sidorenko, kopumā galvaspilsētā un tās apgabalā uzturas 12 000 probācijas dienesta klientu.

Viņa arī atzīmēja, ka daudzi klienti bija vieni no pirmajiem, kas iesaistījās Ukrainas aizstāvībā, tostarp smagi no Krievijas uzbrukumiem cietušajā Kijivas priekšpilsēta Irpiņā.

"Probācijas dienesta klienti, kas uzreiz – [pilna mēroga iebrukuma sākumā] devās aizstāvēt mūsu dzimteni – teju 600 cilvēku, kuri bija Kijivas apgabala reģionālās struktūrvienības uzskaitē. Mēs ar viņiem pastāvīgi sazinājāmies, bet pēc tam tika mainīts Aizsardzības ministrijas rīkojums un tie probācijas klienti, kuri nosacīti notiesāti un dienē... spriedumi [viņu lietās] tiek nodoti ministrijas uzskaitei. Un viņu uzraudzību īsteno militāro vienību komandieri," sacīja Sidorenko.

Kā norādīja VPD vadītājs Imants Jurevičius, Ukrainas probācijas dienesta darbinieku kara apstākļos gūtā un Latvijas kolēģiem izklāstītā pieredze palīdzēs Latvijas probācijas dienesta darbiniekiem aktīvāk iekļauties vispārējās valsts drošības tendencēs, tostarp civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanas nodrošināšanā.