Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelensks pirms dažām dienām paziņoja, ka bez turpmākas ASV militārās palīdzības Ukraina šogad nevarēs gūt panākumus frontē un būs spiesta atdot vēl vairāk teritoriju.

Kijiva ir informējusi Vašingtonu, ka Ukrainai papildu ASV militārā palīdzība ir nepieciešama tuvākā mēneša laikā, tāpēc Zelenskis izteica cerību, ka ASV Kongress visdrīzākajā laikā apstiprinās vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērto palīdzības paketi, ko jau mēnešiem bloķē republikāņi.

Republikāņu deputātiem Ukraina nav prioritāte

Baltajā namā otrdien notika ASV prezidenta Džo Baidena sarunas ar Kongresa līderiem par turpmāko atbalstu Ukrainai, taču nekas neliecina, ka likumdevēji drīzumā varētu atrisināt savas domstarpības, kuru dēļ Kijiva jau mēnešiem nevar saņemt palīdzību vairāku desmitu miljardu dolāru apmērā.

Palīdzības paketi šomēnes apstiprināja Senāts, bet tā vēl ir jāapstiprina arī Pārstāvju palātai, kur vairākums ir republikāņiem. Viņi uzstāj, ka ASV prioritāte nav palīdzības sniegšana Ukrainai, bet gan robežas ar Meksiku stiprināšana, lai samazinātu nelegālo imigrāciju.

Pēc sarunas ar Baidenu Pārstāvju palātas priekšsēdētājs republikānis Maiks Džonsons atkārtoti uzstāja uz ASV robežas ar Meksiku stiprināšanu kā prioritāti.

"Mums vispirms ir jārūpējas par Amerikas vajadzībām. Kad runājam par Amerikas vajadzībām, vispirms ir jārunā par mūsu atvērto robežu.

Katastrofa uz robežas skar ikvienu, un šī iemesla dēļ tā ir visu Amerikas iedzīvotāju uzmanības centrā," sacīja Džonsons.

ASV bezdarbība atsaucas uz situāciju Ukrainas frontē

Savukārt Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers teica, ka viņš sanāksmes laikā mudināja republikāņus darīt visu, lai drīzumā apstiprinātu palīdzību Ukrainai, jo tas ir būtiski ASV interesēm:

"Mēs nevaram atļauties gaidīt mēnesi, divus mēnešus vai trīs mēnešus, jo tad, visticamāk, mēs zaudēsim karu Ukrainā, NATO labākajā gadījumā tiks sašķelta, sabiedrotie novērsīsies no ASV, bet pasaules vadošie autokrāti varēs domāt, ka ASV ir vāja valsts, un centīsies to izmantot."

Arī Senāta republikāņu mazākuma līderis Mičs Makonels cerot, ka Džonsons tuvākajā laikā sasauks balsojumu par palīdzību Ukrainai un to arī apstiprinās.

Baidens otrdien Baltajā namā uzņēma Kongresa republikāņu un demokrātu līderus, lai runātu par palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Baidens pirms tikšanās sacīja, ka Kongresa bezdarbība smagi atsaucas uz situāciju frontē Ukrainā.

Baidena administrācija meklē arī citus veidus, kā iegūt finansējumu Ukrainas atbalstam. ASV finanšu ministre Dženeta Jelena paziņoja, ka steidzami ir jāmeklē veids, kā izmantot 285 miljardus dolāru vērtos iesaldētos Krievijas valsts aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai.

Ukraiņiem nākas taupīt munīciju

Tikmēr ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs sacīja, ka bruņojuma un munīcijas trūkuma dēļ Ukrainas karavīriem frontē ir jāpieņem smagi lēmumi par to, kur viņi šauj un ar ko viņi šauj.

Tāpēc ASV vairs nedrīkstot kavēties ar palīdzību Ukrainai, jo ieroču trūkums jau piespiedies ukraiņus atkāpties no Avdijivkas un pastāv risks, ka Krievija varētu iekarot vēl vairāk teritoriju.

"Ukraiņu karavīri frontē pieņem ļoti sarežģītus lēmumus par to, uz ko šaut un ar ko šaut. Viņiem trūkst munīcijas. Viņiem netrūkst drosmes, bet viņiem trūkst patronu," norāda Kērbijs.

"Situācija ir ļoti smaga. Es nevaru pateikt, ka līdz tādam un tādam datumam viņi zaudēs karu. Bet viņi sāk zaudēt teritoriju - teritoriju, ko viņi bija atkarojuši no krieviem, un tagad viņiem tā ir jāatdod krieviem. Ja Ukraina nesaņems palīdzību no ASV, tad ir ļoti iespējams, ka pēc mēneša vai diviem krievi var gūt lielākus teritoriālos panākumus," sacīja Kērbijs.

Arī ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers situāciju frontē raksturoja kā "ārkārtīgi nopietnu", jo Ukrainas armijai ir jātaupa munīcija, kas ievērojami ierobežo tās manevru spējas. Tāpēc Millers atkārtoti aicināja Kongresu apstiprināt papildu militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai vairāk nekā 60 miljardu dolāru apmērā.