Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs secina, ka šis plāns ir lielākā operācija Polijas austrumu robežas un NATO austrumu flanga stiprināšanai kopš 1945. gada.
Varšava norāda, ka Krievija un Baltkrievija pret Poliju vērš naidīgas darbības, tajā skaitā kiberuzbrukumus un diversijas, kā arī novada nelegālo imigrantu plūsmu uz kaimiņvalsts teritoriju, cenšoties destabilizēt Eiropas Savienību (ES).
Polijas premjerministra Donalda Tuska vadītā valdība iecerējusi virkni drošības pasākumu, tostarp arī kibertelpā.
Aptuveni 2,4 miljardus eiro paredzēts atvēlēt austrumu robežas stiprināšanai, īstenojot projektu "Vairogs-Austrumi", kuru iecerēts pabeigt līdz 2028. gadam.
Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cēzars Tomčiks norāda, ka Polijas izziņotie plāni par robežas stiprināšanu vērsti ne tikai uz militāru aizsardzību, bet arī hibrīddraudiem, un Polija lieliski apzinās, ka tai jāinvestē savā aizsardzībā.
"Vai to ir iespējams izdarīt četros gados? Jā, es domāju, ka tas ir iespējams. Mēs vēlamies nākamo dažu nedēļu laikā mainīt likumu, lai ne tikai izbūvētu "Austrumu vairogu", bet arī veiktu investīcijas, jo vēlamies uzbūvēt jaunu pamatu Polijas armijai. Šī gada beigās, ja nemaldos, mums būs 215 000 karavīru, bet pirms desmit gadiem tie bija 100 000. Un nākamgad tērēsim 4% no iekšzemes kopprodukta mūsu aizsardzībai. Tas ir lielākais procents NATO," uzsvēra Tomčiks.
"Mēs zinām, kur dzīvojam; Polija ir vienīgā valsts, kurai ir robeža ar Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju."
Amatpersonas pagājušā nedēļā paziņoja, ka darbi austrumu robežas nostiprināšanai jau sākušies.
"Vairoga" mērķis ir aizsargāt Polijas teritoriju, ierobežot pretinieka karaspēka mobilitāti un palielināt Polijas armijas mobilitāti, kā arī pasargāt civiliedzīvotājus, preses konferencē norādīja aizsardzības ministrs Kosiņaks-Kamišs.
"Vairogu" veidos "visa veida nocietinājumi, barjeras, gaisa telpas novērošana visos līmeņos un esošo sistēmu modernizēšana", un tas tiks integrēts kopējā valsts aizsardzības sistēmā, pavēstīja ministrs.
Savukārt Polijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Veslavs Kukula piebilda, ka tiks izveidots moderns lidrobotu novērošanas tīkls, celti novērošanas un aizsardzības torņi, uzstādīti prettanku šķēršļi un rakti prettanku grāvji, būvēti bunkuri un patvertnes, kā arī iekārtoti iespējamie mīnu lauki.
Kukula uzsvēra, ka primārais mērķis ir atturēt jebkuru varbūtējo agresoru.
Amatpersonas norāda, ka "Vairogs" būs reģionālās aizsardzības infrastruktūras sastāvdaļa, kas NATO austrumu flangā tiks būvēta kopā ar Baltijas valstīm – Lietuvu, Latviju un Igauniju.
Būvniecība tiks finansēta no valdības budžeta, taču atbalsts tiks meklēts arī no Eiropas Savienības (ES), jo "Vairogs" vienlaikus stiprinās arī bloka austrumu ārējo robežu, norāda poļu amatpersonas.
Polijas iepriekšējā valdība, ko veidoja nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), lai apturētu masīvo nelegālo imigrantu spiedienu no Baltkrievijas teritorijas, ko 2021. gadā organizēja Minskas totalitārais režīms, uz robežas uzbūvēja žogu, kas izmaksāja aptuveni 370 miljonus eiro.
Pašreizējā valdība, ko veido bijusī opozīcija Tuska pārstāvētās liberāli konservatīvās partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) vadībā, kas savulaik žogu kritizēja, tagad atzīst, ka tas jānostiprina.
Taču tas tiks veikts paralēli projektam "Vairogs-Austrumi".
