Ukrainas Bruņotie spēki pirmdien paziņoja, ka armijas vienības spiestas atkāpties no Lastočkines ciema, kas atrodas dažus kilometrus uz rietumiem no Avdijivkas pilsētas Doneckas apgabalā. Ukrainas spēki pirms dažām nedēļām aizgāja no Avdijivkas, jo bruņojuma trūkuma dēļ vairs nevarēja atvairīt Krievijas masveidīgos uzbrukumus.
Pēc Avdijivkas sagrābšanas Krievijas karaspēks šajā frontes sektorā cenšas virzīties uz priekšu.
Atvērto avotu analītikas projekts "DeepState" ziņo, ka krieviem ir izdevies okupēt ne tikai Lastočkini, bet arī Stepnojes un Severnojes ciemus.
Iebrucēji esot pietuvojušies arī Orlivkas, Tonenkes un Berdiču ciematiem.
Domnīca "Kara izpētes institūts" uzskata, ka Krievijas spēki ir atguvuši iniciatīvu visā karadarbības teritorijā un varēs veikt uzbrukuma operācijas, kad un kur vēlēsies, kamēr vien viņi saglabās iniciatīvu. Tas piespiedīs Ukrainu veikt aktīvus aizsardzības pasākumus.
Domnīcas analītiķi norādīja, ka Ukrainas Bruņotie spēki varēs ierobežot Krievijas uzbrukumu spējas tikai gadījumā, ja to rīcībā būs pietiekami daudz bruņojuma, kas varētu ļaut mēģināt atgūt iniciatīvu un veikt pašiem savas uzbrukumu operācijas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam CNN paziņoja, ka bez turpmākas ASV militārās palīdzības Ukrainas Bruņotie spēki šogad nevarēs gūt panākumus frontē un būs spiesti atdot vēl vairāk teritoriju.
"Cilvēki būs sagatavoti, bet munīcija nebūs sagatavota, un brigādes nebūs gatavas… ne tikai mūsu pretuzbrukumam, tās nebūs gatavas aizsargāties, saglabāt noturību. Tas būs ļoti grūti," norādīja Zelenskis. "Mūsu panākumi būs atkarīgi no ASV. Ja jūs tikai aizstāvaties, jūs dodat iespēju Krievijai spiest jūs maziem soļiem atpakaļ. Bet atkāpjoties mēs zaudēsim cilvēkus."
Zelenskis piebilda, ka Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis gatavojot divus atšķirīgus kara plānus, kuru īstenošana būs atkarīga no tā, vai ASV piešķirs papildu militāro palīdzību.
Tikmēr ASV Kongresa Pārstāvju palāta joprojām nav apstiprinājusi likumprojektu par vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
ASV prezidents Džo Baidens otrdien tiksies ar Kongresa Republikāņu un Demokrātu partiju līderiem, lai mēģinātu viņus pārliecināt par nepieciešamību pēc iespējas drīzāk panākt kompromisu, kas ļautu apstiprināt jau mēnešiem aizkavēto palīdzību Ukrainai.
Kavējoties ASV atbalstam Ukrainai, Eiropa mēģina uzņemties iniciatīvu.
Pirmdien Parīzē noslēdzās Francijas prezidenta Emanuela Makrona rīkotā konference, kurā Eiropas valstu līderi sprieda par turpmāko palīdzību Ukrainai. Makrons paziņoja, ka Eiropai ir jādara vairāk, lai palīdzētu Ukrainai cīņā pret Krieviju, jo Krievijas uzvara šajā karā tikai vairotu tās vēlmi uzbrukt arī citām Eiropas valstīm.
Parīzes sanāksmes laikā tika izziņota arī jauna koalīcija, kas Ukrainai piegādās vidējas un tuvas darbības rādiusa ieročus.
