ASV analītiķi: Krievijas spēki atguvuši iniciatīvu visā frontē; Ukrainai vajadzīgs bruņojums

Krievijas spēki ir atguvuši iniciatīvu visā karadarbības teritorijā Ukrainas frontē. Līdz ar to Ukrainas spēki varēs ierobežot Krievijas uzbrukumus tikai gadījumā, ja to rīcībā būs pietiekami daudz bruņojuma, norādīja domnīca "Kara izpētes institūts".

Ukrainas Bruņotie spēki apstiprināja, ka armijas vienības ir bijušas spiestas atkāpties no Lastočkines ciema, kas atrodas dažus kilometrus uz rietumiem no Avdijivkas pilsētas Doneckas apgabalā. Ukrainas spēki pirms dažām nedēļām aizgāja no Avdijivkas, jo bruņojuma trūkuma dēļ vairs nevarēja atvairīt iebrucēju masveidīgos uzbrukumus. Pēc Avdijivkas sagrābšanas Krievijas karaspēks šajā frontes sektorā cenšas virzīties uz priekšu.

Domnīca "Kara izpētes institūts" uzskata, ka Krievijas spēki ir atguvuši iniciatīvu visā karadarbības teritorijā un varēs veikt uzbrukuma operācijas, kad un kur vien vēlēsies, kamēr vien viņi saglabās iniciatīvu. Savukārt tas piespiedīs Ukrainu veikt aktīvus aizsardzības pasākumus.

Domnīcas analītiķi norāda, ka Ukrainas Bruņotie spēki varēs ierobežot Krievijas uzbrukumu spējas tikai gadījumā, ja to rīcībā būs pietiekami daudz bruņojuma, kas varētu ļaut mēģināt atgūt iniciatīvu un veikt pašiem savas uzbrukumu operācijas.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam CNN paziņoja, ka bez turpmākas ASV militārās palīdzības Ukrainas Bruņotie spēki šogad nevarēs gūt panākumus frontē un būs spiesti atdot vēl vairāk teritoriju.

ASV Senāts pirms divām nedēļām apstiprināja likumprojektu, kas paredz piešķirt Ukrainai papildu militāro palīdzību vairāk nekā 60 miljardu dolāru apmērā. Šis likumprojekts ir jāapstiprina arī ASV Kongresa Pārstāvju palātai, kur tā pieņemšanu bloķē republikāņu frakcija.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien tiksies ar Republikāņu un Demokrātu partiju līderiem Senātā un Pārstāvju palātā, lai mēģinātu viņus pārliecināt par nepieciešamību pēc iespējas drīzāk panākt kompromisu, kas ļautu apstiprināt jau mēnešiem aizkavēto palīdzību Ukrainai. Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans norādīja, ka lielākais ieguvējs no Kongresa kavēšanās piešķirt palīdzību Ukrainai ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Kavējoties ASV atbalstam Ukrainai, Eiropa mēģina uzņemties iniciatīvu. Parīzē noslēdzās Francijas prezidenta Emanuela Makrona rīkotā konference, kurā Eiropas valstu līderi sprieda par turpmāko palīdzību Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti