Briseles sanāksmē ir redzamas dažas jaunas sejas, jo kopš iepriekšējās ES līderu sanāksmes notikusi valdības maiņa Latvijā un Slovākijā. Latvijas premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") šī ir pirmā šāda veida sanāksme Briselē.
Slovākijas jaunā valdība nebūs draudzīga Ukrainai
Siliņas valdības īstenotais ārpolitikas kurss, visticamāk, maz atšķirsies no viņas priekšteča Krišjāņa Kariņa īstenotās ārpolitikas, it sevišķi tādēļ, ka pats Kariņš ieņem ārlietu ministra posteni jaunajā valdībā.
Pavisam cita situācija ir ar Slovākiju, kuras jaunais premjers Roberts Fico savu valdīšanu sācis ar paziņojumu, ka Slovākija pārtrauks militāro palīdzību Ukrainai un turpmāk sūtīs Kijivai tikai humāno palīdzību.
Iepriekšējās centriski labējās valdības laikā Slovākija sniedza Ukrainai arī militāro palīdzību, piemēram, nosūtīja "S-300" pretgaisa aizsardzības sistēmu un padomju ražojuma "MiG-29" iznīcinātājus.
"Ukrainas karš nav mūsu karš. Mūs tas vispār nesaista," apgalvo Fico.
Briselē ir bažas, ka Fico vadībā turpmāk Slovākija kopā ar Ungāriju mēģinās bloķēt finansiālo palīdzību Ukrainai un liks šķēršļus jaunām sankcijām pret Krieviju.
Ungārija šonedēļ kārtējo reizi nobloķēja pusmiljardu vērto Eiropas Savienības palīdzības paketi Kijivai. Tāpēc Briselē manāms satraukums, ka Fico apvienošanās ar Orbānu varētu vēl vairāk graut bloka vienotību nostājā pret Ukrainu un Krieviju.
"Domāju, ka Fico nav pietiekami drosmīgs, lai būtu vienīgais disidents. Bet tā kā viņam tagad ir Orbāns, viņam ir, kam pievienoties. Viņš bijis ļoti prokrievisks un izplata Krievijas vēstījumus," secina Slovākijas politikas institūta eksperts Grigorijs Mesezņikovs.
Orbāns sevi pasniedz kā miera vēstnesi
Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš pagājušonedēļ Ķīnā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, nemaz nenoliedz, ka viņa vadītā valsts arī turpmāk īstenos īpašu politiku attiecībā uz Krieviju.
"Mums ir ļoti skaidra un caurskatāma stratēģija, kas atšķiras no daudzu citu stratēģijas un droši vien arī no jūsu stratēģijas. Jums ir kara stratēģija, mums ir miera stratēģija," apgalvo Orbāns.
"Mēs gribētu darīt visu, lai būtu miers. Tāpēc mēs turam visus komunikācijas kanālus ar Krieviju atvērtus. Tā ir stratēģija, un mēs ar to esam lepni! Mēs esam vienīgie, kas runā miera vārdā, kas būtu visu interesēs Eiropā."
Šāda nostāja izsaukusi Baltijas valstu sašutumu. Latvijas premjere Siliņa uzsver, ka ES dalībvalstīm attiecībās ar Krieviju būtu jāturas pie kopīgās Eiropas pozīcijas.
"Mēs visi Eiropā esam vienojušies, ka mums ir vienota pozīcija attiecībā pret Krieviju. Visi ir vienojušies par sankciju pakotni, un es domāju, ka mēs arī paliksim pie tā, ka Eiropai ir jāpaliek vienotai," norāda Siliņa.
"Katrai dalībvalstij ir jāpilda tie solījumi, ko tā ir devusi Eiropai arī attiecībā uz sankcijām. Tāpēc viens ir izteikumi, bet otrs ir tas, ko valstis runās Eiropadomē.
Tad arī spriedīsim, kāda būs nostāja, bet, manuprāt, svarīgākais mums ir noturēt šo vienotību, jo savādāk ieguvēja ir tikai Krievija."
Domstarpības arī par atbalstu palestīniešiem
Paredzams, ka ES dalībvalstu līderiem būs grūti vienoties arī par kopīgu nostāju Izraēlas un "Hamās" karā.
Par galvenajiem jautājumiem ir vienprātība, proti, ka Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt. Taču strīds ir par detaļām – dažas valstis (Spānija, Portugāle, Īrija) pieprasa humāno pauzi, kas daudziem liek domāt par pamieru un vēršanos pret Izraēlas tiesībām sevi aizstāvēt un iznīcināt "Hamās". Citas dalībvalstis (šajā grupā ir Vācija, Čehija, Austrija un arī Ungārija) ir stingrākas Izraēlas atbalstītājas.
It kā šķietami nekaitīgais jautājums par aicinājumu pārtraukt konfliktu, lai Gazā ievestu humāno palīdzību, ir izraisījis sarežģītu "diplomātisko valsi", kā raksturojis izdevums "Politico".
"Mēs nosodām "Hamās" un tā vardarbīgo teroristu uzbrukumu un apspriedīsim, kā nodrošināt humānās palīdzības pieejamību. Mēs domājam, ka civiliedzīvotāji ir jāaizsargā vienmēr un visur. Mums būs debates ar līderiem, un esmu pārliecināts, ka atkal mēs paudīsim ļoti stingru, vienotu nostāju," vēsta Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
"No Eiropas, no Ungārijas viedokļa – Vidusjūras dienvidu reģionā ir divas valstis – Izraēla un Ēģipte.
Ja kāda no tām kļūst nestabila, tad migrācijas plūsma no tā virziena nonāks uzreiz Eiropā. Mums ir jāstabilizē šīs valstis un reģions – tas ir eiropiešu interesēs," spriež Orbāns.
Šai patvēruma meklētāju plūsmai no Tuvo Austrumu reģiona jau gatavojas Dienvideiropas valstis.
Paralēli ES cenšas palīdzēt arī pieaugošajā spriedzē starp Serbiju un Kosovu – šo valstu līderi ir ieradušies Briselē un gatavojas sarunām.
Uzmanības centrā joprojām ir Krievijas karš Ukrainā, kas turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. ES līderus videokonferencē uzrunās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas kontekstā notiek arī ES budžeta pārskatīšana – tas jāpapildina ar jauniem izdevumiem, 50 miljardiem eiro Ukrainai, kā arī jāparedz atbalsts dalībvalstīm migrācijas krīžu risināšanai. Taču dalībvalstīm nav vienprātības, no kurienes šo naudu ņemt.
