Tilts, kas saukts arī par Kerčas tiltu, savieno Krievijas cietzemi ar Krievijas okupēto Krimas pussalu, padarot to par būtisku Krievijas apgādes ceļu. 18 kilometru garais tilts pirmo reizi tika bojāts 2022. gadā, pēc tam arī 2023. gadā.
Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Vasils Maļuks skaidroja – pirms tilts tika pakļauts uzbrukumiem, dienā tam pārbrauca 42 līdz 46 vilcieni, kas veda ieročus un munīciju, bet šobrīd dienā ir četri vai pieci, no kuriem četri ir paredzēti pasažieru satiksmei, bet viens – patēriņa precēm. Kad konstrukcija tiks pilnībā atjaunota, Krievija, visticamāk, vēlreiz izmantos tiltu ieroču piegādēm, sacīja Maļuks, taču norādīja, ka Ukraina plāno pēc tam veikt vēl vienu uzbrukumu. Kā izskanējis, Krievija jau būvē dzelzceļa līniju, lai savienotu okupēto Krimu ar iekšzemi, baidoties, ka Krimas tiltu var sagraut.
Ukrainas Drošības dienesta vadītājs arī komentēja pēdējos uzbrukumus naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā. Maļuks uzsvēra, ka tieši ar naftas produktu eksportu Krievija papildina savu budžetu – nafta faktiski ir trešā daļa no tās budžeta un lielākā militārā budžeta daļa. Pēc viņa teiktā,
ar šādām Ukrainas operācijām, kas tiek veiktas, izmantojot tālas darbības dronus, nepieciešams nogriezt Putinam skābekli. Drošības dienests jau ir veicis 13 veiksmīgus uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Maļuks atgādināja, ka kopš marta sākuma Krievija ir pilnībā pārtraukusi benzīna eksportu un uzbrukumu rezultātā Krievijas naftas pārstrādi un ražošanu izdevies samazināt par 12%.
Tikmēr pašā Ukrainā joprojām turpinās energoinfrastruktūras remontdarbi pēc masveidīgajiem pagājušās nedēļas Krievijas triecieniem. Ukrainas Komunālo pakalpojumu patērētāju savienības priekšsēdētājs Oļegs Popenko norādījis, ka
triecienu dēļ varētu pieaugt elektrības cena, jo būs nepieciešams pacelt tarifus, lai samaksātu par plašajiem remontdarbiem.
Viņaprāt, valstij nepieciešams nopietnāk padomāt par gāzes krātuvju aizsardzību, jo Krievijas triecieni var radīt nopietnas problēmas gāzes piegādei visā Ukrainā. Ja turpināsies gāzes transportēšanas sistēmas apšaudes, tas var izraisīt diezgan nopietnas sekas nākamās apkures sezonas laikā, uzskata eksperts.
Ir arī labas ziņas munīcijas piegāžu ziņā, proti, Eiropas Savienība ir piegādājusi Ukrainai 500 000 no solītā miljona artilērijas šāviņu. To savā blogā raksta Eiropas Savienības augstākais diplomāts Žuzeps Borels. Līdz gada beigām tiks piegādāta atlikusī puse, kā arī vēl 400 000 šāviņu, izmantojot komerciālus līgumus ar Eiropas aizsardzības nozari. Borels atzina, ka plānotās šāviņu piegādes ir tālu no pietiekamām, un norādīja, ka Eiropas Savienībai ir gan jāpalielina ražošanas jauda, gan Ukrainas atbalstam atvēlētie finanšu resursi.
