Rietumi turpina meklēt veidus, kā vērsties pret Krieviju un ietekmēt tās kara mašinēriju. Reizē arī tiek meklētas iespējas maksimāli novērst sankciju apiešanu.

Briti vēršas pret tiem, kas saistīti ar Navaļnija nāvi

Eiropas Savienība šonedēļ panākusi vienošanos par 13. sankciju kārtu. Tajā iekļautas aptuveni 200 fiziskās personas un uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas. Taču sankcijām pakļauti arī vairāki trešo valstu uzņēmumi, kas apiet sankcijas un sadarbojas ar Krievijas aizsardzības sektoru.

Lai gan šāda vēršanās pret uzņēmumiem nav notikusi pirmo reizi, tomēr jaunums ir tas, ka sankcijas pirmo reizi ir noteiktas arī pret Ķīnas uzņēmumiem. Tiesa, ir viena lieta, ko Eiropas Savienība nav izdarījusi, proti, tā nav vērsusies pret tiem, kas varētu būt vainojami Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvē.

Šādu soli gan ir spērusi Lielbritānija. Sankcijas noteiktas pret sešām amatpersonām, kas vada Sibīrijas soda izciešanas koloniju, kurā Navaļnijs nomira. Tāpat sankcijas briti vērsuši pret munīcijas ražotājiem, elektronikas uzņēmumiem, dimantu un naftas tirgotājiem.

Sankcijas apiet caur Vidusāziju

Lielbritānija arīdzan domā, kā tikt galā ar sankciju apiešanu, tādēļ sankcijas ir vērstas arī pret trešo valstu uzņēmumiem. Britiem šokējoši bija jaunākie dati par eksportu uz Centrālāzijas valstīm. Tas uz šīm valstīm pieaudzis ārkārtīgi lielā apmērā.

Piemēram, eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 1100 procentiem. Uz šīm valstīm tiek eksportētas lielākoties dronu, lidmašīnu un helikopteru detaļas.

"Eksporta apjomu pieaugums, kas notiek, ir pilnīgi ārprātīgs un neatbilst jebkādiem pamatdatiem šajās valstīs. Vienīgais loģiskais izskaidrojums ir Krievija," secina bijušais Starptautiskā finanšu institūta galvenais ekonomists Robins Bruks.

Izskaidrojums šādam eksporta kāpumam ir Krievija, un nav noslēpums, ka no vairākām rietumvalstīm dažādas tehnikas detaļas šādi caur trešajām valstīm turpina nonākt Krievijā.

ASV pastiprina sankcijas

Tādēļ arī tiek meklēti veidi, kā ar to cīnīties.

"Lielbritānijas, Eiropas Savienības un ASV kompānijas joprojām palīdz Krievijas armijai. Traģēdija ir tā, ka brīdī, kad ukraiņi izjauc dronus vai raķetes, tur ir sastāvdaļas, kas nāk no Eiropas Savienības, Lielbritānijas un ASV un kas ražotas jau pēc 2022. gada 24. februāra," norāda Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra direktors Toms Kītings.

Piektdien jaunas sankcijas pret Krieviju izziņoja arī ASV. Baltā nama saimnieks Džo Baidens paziņojumā norādījis, ka sankcijas tiek vērstas pret personām, kas saistītas ar Navaļnija ieslodzījumu, kā arī pret Krievijas finanšu sektoru, aizsardzības rūpniecības bāzi, iepirkumu tīkliem un sankciju apgājējiem vairākos kontinentos.

Sankcijas piemērotas Krievijas elektroniskajai maksājumu sistēmai "Mir", finanšu institūcijām un militārās industrijas uzņēmumiem, kā arī dažādiem enerģētikas uzņēmumiem un to īpašniekiem.

Sankcijas nodrošināšot to, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins samaksās vēl lielāku cenu par agresiju ārzemēs un represijām savā valstī.

Noteikti jauni eksporta ierobežojumi gandrīz 100 uzņēmumiem, kas nodrošina atbalstu Krievijas kara mašīnai. Šī esot lielākā sankciju pakete kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Sankcijas saskaņotas ar Eiropas Savienības un Lielbritānijas iepriekš ieviestajām sankcijām, lai gūtu efektīvāku rezultātu un apgrūtinātu Krieviju tās apiet caur trešajam valstīm.

Aģentūra "Reuters" ziņo, ka šāds Vašingtonas solis sperts, lai paustu vismaz kādu atbalstu Ukrainai laikā, kad ASV Kongress  bloķē finansiālās un militārās palīdzības sniegšanu Kijivai.