"Neviens, protams, nevar izslēgt kaut ko tādu nākotnē, bet arī lidostās ir mācības, kas notiek, ja lidmašīna nosēžoties aizdegas, bet tādēļ neapgalvojam, ka nākamā lidmašīna, kas nosēdīsies, aizdegsies. Sistēmai ir jāspēj strādāt visās krīzes situācijās.

Pat ja iespēja potenciālam karam ir viens procents, šis procents ir pietiekami liels, lai gatavotos, īpaši tiem, kas rūpējas par savas valsts drošību, un atstrādātu sadarbošanos, plānu izpildi, lai to novērstu," uzsvēra Riekstiņš.

Riekstiņš gan izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai pēc vērienīgākajām NATO mācībām, kas ilgs līdz pat maijam, iegūsim atbildi, cik ātri sabiedrotie ierastos mūsu reģionā. Taču viens no šo plašo un ilgo mācību uzdevumiem būs "atstrādāt karaspēka pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Eiropas dažādiem NATO reģioniem, tiks atstrādāta sadarbošanās dažādās vidēs".

"Šīs mācības ir tieši spēka demonstrācija, lai parādītu jebkuram potenciālajam agresoram – nav īstenībā nosaukts, ka tā būtu darbošanās iepretim Krievijai, bet mājiens ir pietiekami skaidrs –, ka NATO ir gatava kopā sastrādāties un atturēt viņu no šādas pārgalvīgas rīcības. Ja nu pienāks brīdis, ka viņa izdomās pārbaudīt 5. panta spēku, tad ar pirmo centimetru un pirmo minūti dosim pret atbildi," uzsvēra vēstnieks.

"Šīs mācības sūtīs pietiekami skaidru signālu jebkuram potenciālajam pretiniekam, ka tad, kad mēs sakām, ka viens par visiem un visi par vienu, tas nav tukšs teikums," norādīja Riekstiņš.

Runājot par Krievijas sākto pilna apjoma karu Ukrainā, gan Riekstiņš, gan Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava bija vienisprātis – tas ir kļuvis par resursu karu.

"Divi kara gadi ir smags periods, bet vienlaikus jāatzīst fundamentālas patiesības – Krievijas zibenskarš izgāzies, Krievijas invāzija apturēta, Ukrainai ir izdevies atkarot daļu teritorijas, bet tagad tas iegājis ilgstošā fāzē un kļuvis par resursu karu. Ir vajadzīga pieejas maiņa, tai skaitā Ukrainas pusē," pauda Kļava.

Ukrainas sabiedrībā, pēc Kļavas vārdiem, dominē viedoklis, ka Krievijai un jebkādiem kompromisiem nevar piekāpties. 

"Dominē viedoklis, ka jebkuru pamieru vai miera līgumu Krievija izmantos, lai iegūtu atelpu un lai organizētos nākamajam uzbrukumam Ukrainā," paskaidroja Kļava.

Savukārt Riekstiņš pauda, ka šobrīd viss būs atkarīgs no rietumvalstu spējas sniegt nākamo atbalstu Ukrainai. Viņš arī saredz NATO gatavību panākt Ukrainas uzvaru šajā karā, jo alianse ir vienisprātis, ka "šis nav stāsts par vienu Ukrainu, bet tas ir stāsts par Eiropas un NATO valstu drošību".

Ukraina šobrīd gaida F-16 iznīcinātājus, un, lai arī ar to vien Ukraina Krieviju karā neuzvarēs, lidmašīnām būs efekts, pauda Kļava. 

Vēstnieks Kļava arī prognozēja, ka šā gada beigās kara gaitā varētu būt "kāds solis uz priekšu vai cits rezultāts sasniegts. Tas ir ātrākais, kad varam redzēt pietuvināšanos kara noslēguma fāzei, ja sekmīgi sakrīt vairāki momenti, bet to nevar paredzēt."

"Pavasarī, vasarā būs aktīvā fāze frontes līnijā, kad abas puses mēģinās veikt manevrus un uzbrukumus, pēc tam redzēsim, kur atrodamies šajā karadarbībā," rezumēja Kļava.