"Kad nomainīsim šo katlu 2029. gadā, mēs tur stratēģijas ietvaros uzstādīsim siltumsūkni un jaunu gāzes katlu – divas apkures sistēmas. Pēc fasādes uzlabošanas ap 2045. gadu vairs nebūs vajadzīgs gāzes katls un pēc tam siltumsūknis varēs viens pats apsildīt ēku," stāstīja nekustamo īpašumu apsaimniekotājs Stefans Geislers.
Attiecībā uz šādām ēkām ar jau strādājošām sistēmām nav izvirzīta nomaiņas prasība, bet iekārtu sabojāšanās gadījumā paredzēts pārejas periods un dažādi atbalsta mehānismi.
Galvenais jaunievedums – jau no nākamā gada aizliegts uzstādīt sistēmas, kas pilnībā izmanto fosilo kurināmo – ogles un gāzi, un vismaz 65% enerģijas jāiegūst no atjaunojamiem resursiem.
Projekta iniciators, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks norādīja, ka apkurei tiek patērēti 30% no valstī saražotās enerģijas, bet no tās 80% iegūst no fosilā kurināmā. Plāns varētu palīdzēt īstenot valstī noteiktos klimata mērķus, taču šāda pāreja gadā varētu izmaksāt vairāk nekā deviņus miljardus eiro.
Pret plānu iebilst ne tikai opozīcijas partijas, bet arī lielākā iedzīvotāju daļa, kas baidās par apkures rēķinu pieaugumu, tāpēc debates parlamentā būs spraigas.
