Šāds secinājums izdarīts, analizējot atlūzas no Ziemeļkorejā ražotas ballistiskās raķetes, kas nokrita Ukrainas pilsētā Harkivā. Raķete saturēja 290 elektroniskas detaļas, kas nebija ražotas Ziemeļkorejā, teikts CAR ziņojumā.

Daudzas no šīm detaļām ražotas uzņēmumos, kas atrodas ASV, Vācijā un citās rietumvalstīs.

Lielai daļai detaļu bija norādīts arī ražošanas datums, un tās bija ražotas pēdējo trīs gadu laikā. Tas varētu nozīmēt, ka raķete Krievijā nonāca jau pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Tas liecina, ka Ziemeļkorejai ir izdevies apiet ANO sankcijas, kas liedz šai valstij saņemt ballistisko raķešu sastāvdaļas, norādīts ziņojumā. Vienlaikus tas arī liecina par Ziemeļkorejas atkarību no importa. CAR ziņojumā norādīts, ka importētie komponenti galvenokārt bija detaļas, kas tika instalētas raķešu navigācijas sistēmā.

Bez ASV un Vācijā ražotajām tika atrastas detaļas arī no Singapūras, Japānas, Šveices, Ķīnas, Nīderlandes un Taivānas.

CAR, kuru daļēji finansē Eiropas Savienība (ES), pēta kara zonās esošās ieroču sistēmas, lai noteiktu piegādes ķēdes, kas tika izmantotas to ražošanā.

Iepriekš Ukraina jau vairākkārt norādījusi, ka Rietumiem nopietni jāpievēršas Krievijas ieroču ražošanas ierobežošanai, novēršot nepilnības, kuru dēļ agresorvalstī aizvien nonāk dažādu ieroču detaļas.

Ukrainas ārlietu ministrs vēl janvāra beigās apgalvoja, ka līdz pat 95% ārvalstīs ražotu kritiski svarīgu detaļu, kas atrastas Ukrainā iznīcinātajos Krievijas ieročos, nāk no rietumvalstīm.