ĪSUMĀ:
- Saeimas delegācija devusies vizītē uz Rumāniju.
- Galvenais sarunu temats – kā Krievijas sāktā kara pret Ukrainu laikā saglabāt vienotu nostāju.
- Īpaši uzsvērts arī atbalsts Moldovai, kura ir nemitīgos Krievijas draudos.
- Latvija novērtējusi Rumānijas ieguldījumu reģiona drošībā.
- Rumānijā Krievijas sākto karu Ukrainā jūt kā ļoti tuvu esošu.
- Smiltēns: Latvijai stratēģiski svarīgi noturēt arī Moldovas drošību.
Saeimas delegācija, ko vada Seaimas priekšsēdētājs Smiltēns, pirmdien tikās ar Rumānijas Deputātu palātas prezidentu Jonu-Marčelu Čolaku, Senāta pagaidu prezidenti Alinu Gorgiu un Rumānijas Ministru prezidentu Nikolaju Čiuču. Otrdien paredzēta tikšanās ar Rumānijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.
Galvenais temats visās tikšanās reizēs ir tas, kā šajos apstākļos, kad Krievija īsteno karu Ukrainā, saglabāt vienotu nostāju un jo īpaši palīdzēt Moldovai, kas ir gan Rumānijas, gan Ukrainas kaimiņvalsts un kura ir nemitīgos draudos, ka varētu būt nākamais Krievijas uzbrukuma mērķis.
Latvija novērtē Rumānijas ieguldījumu reģiona drošībā
Smiltēns pateicās Rumānijai par ieguldījumu reģiona drošībā, tostarp par lēmumu šogad atsākt dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, kā arī iesaisti NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Polijā.
Runājot par Krievijas agresiju Ukrainā, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka visiem spēkiem jāturpina atbalstīt Ukrainu.
Lielais atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām liecina par stingru starptautisku nosodījumu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, sacīja Smiltēns, paužot, ka nākamais svarīgais pavērsiens būs starptautiskā atbalsta nodrošināšana, lai sauktu Krieviju pie atbildības.
Smiltēns uzsvēra, ka Latvijai un Rumānijai ir neizmantots sadarbības potenciāls ekonomikā. Saeimas spīkers atzīmēja to, ka nozīmīgas sadarbības iespējas Latvija saskata bioekonomikā un biomedicīnā, farmācijas jomā, viedajās tehnoloģijās un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.
Tāpēc Saeimas preses dienests informēja, ka nozīmīgu impulsu valstu sadarbībai sniegs Rumānijas lēmums atvērt vēstniecību Latvijas galvaspilsētā. Savukārt jaunas iespējas abu valstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegs tiešais aviosavienojums starp Rīgu un Bukaresti, ko jau no maija nodrošinās Latvijas nacionālā lidsabiedrība, norādīja Saeimā.
Saeimas priekšsēdētājs pauda arī atbalstu Rumānijas dalībai Šengenas zonā un centieniem pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
Rumānijā Krievijas sākto karu Ukrainā jūt kā ļoti tuvu esošu
Rumānijai ir vairāk nekā 600 kilometru gara gan sauszemes, gan jūras robeža ar Ukrainu, un līdz ar to šeit Krievijas izvērsto karu patiešām sajūt kā ļoti tuvu esošu. Rumānija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, līdz ar to tai ir cits aizsardzības līmenis, un to šeit uzsver visi.
Arī Rumānijai pašai netrūkst izaicinājumu, jo Krievija nemitīgi cenšas iejaukties gan ar propagandu medijos, gan ar hibrīddraudiem,
ar visādām metodēm mēģinot noskaņot cilvēkus pret Ukrainu un Moldovu, bet Rumānijā vairums iedzīvotāju ir ar skaidru nostāju pret notiekošo un gatavi atbalstīt Ukrainu visiem spēkiem. Tāpēc Rumānijā kopā ar Rietumu fondiem veido mediju pratības apmācības.
Rumānijas ostas un ceļi arī ir ļoti svarīgs tranzīta posms Ukrainas graudu un citām kravām.
Smiltēns: Latvijai stratēģiski svarīgi noturēt arī Moldovas drošību
Kā sacīja Smiltēns, šobrīd arī Latvijai stratēģiski ļoti svarīgi ir noturēt Moldovas drošību, un tieši Rumānijai te ir liela loma, jo tā ir kaimiņos, turklāt tā ir gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalsts.
"Kopā ar Rumāniju ir jāatbalsta Moldova, jo tas ir arī Latvijas nacionālās drošības jautājums," sacīja Smiltēns.
Moldova, kas ir blakus Rumānijai, arī robežojas ar Ukrainu, bet tā nav nez NATO, nez Eiropas Savienībā. Moldovai ļoti tieši ir vajadzīgs sabiedroto atbalsts – tas arī bija viens no pirmdienas sarunu būtiskākajiem punktiem.
Smiltēns norādīja: "Rumānija ir atslēgas spēlētājs kontekstā ar Moldovu. Moldova nupat atzina rumāņu valodu kā nacionālo valsts valodu. Saites šeit ir ārkārtīgi ciešas. Savukārt Putins mēģina destabilizēt [Moldovas prezidenti Maiju] Sandu, destabilizēt Moldovu, lai novērstu uzmanību no tā, kādus ārprāta darbus viņš veic Ukrainā. Tas ir tas, ko mēs pieļaut nedrīkstam."
Rumānija jau palīdz Moldovai, cik vien ir tās spēkos.
Vācijas Māršala fonda prezidenta padomniece Alina Inajeha stāstīja par Rumānijas atbalstu: "Ir ļoti daudz lietu, ko Rumānijas valdība jau dara, lai atbalstītu Moldovu. Piemēram, nodrošina enerģijas piegādes, atbalsta finansiāli, Rumānija ir atcēlusi moldāviem viesabonēšanas tarifus mobilo telefonu sakariem. Ļoti daudziem moldāviem gan Moldovā, gan Rumānijas diasporā ir piešķirta Rumānijas pilsonība, un faktiski tā ir Eiropas Savienības pilsonība. Tā kā Rumānija jau tagad dara daudz, taču lielais un ļoti sarežģītais jautājums ir Moldovas drošība, un tā ir ļoti trausla."
Krievijas iebrukuma Moldovā gadījumā Rumānijai būtu ļoti grūti nākt talkā militāri, jo tā ir NATO dalībvalsts. Tāpēc ir svarīgi visiem spēkiem noturēties, lai tik tālu nenonāktu.
KONTEKSTS:
NATO samitā Madridē 2022. gada jūnija izskaņā sabiedrotie atzina Krieviju par nozīmīgāko un tiešāko draudu aliansei.
Samitā NATO valstu līderi vienojās izveidot armijas brigādi katrā no Baltijas valstīm un palielināt kopējo ātrās reaģēšanas spēku apjomu līdz vairāk nekā 300 000 karavīru.
