"Visticamāk, tā būs sarežģīta sadarbība starp [jauno valdību un] prezidentu Andžeju Dudu, kurš nāk no partijas "Likums un taisnīgums" un ir atbalstījis viņus, īpaši atslēgas jautājumos.
Polijā, ja skatāmies uz prezidentu, viņam ir būtiskas pilnvaras, tai skaitā veto tiesības. Lai veto apietu, ir vajadzīgi 60% parlamentāriešu atbalsta, un [topošajai koalīcijai] tāda nav.
Mēs varam sagaidīt, ka divus gadus mums būs ļoti asa, intensīva politiskā cīņa starp valdību un partiju "Likums un taisnīgums", kurus atbalsta prezidents," prognozē Austrumeiropas koledžas programmu vadītājs Adams Balcers.
Jauno valdību negaida vieglas dienas
"Polijā visām šī brīža opozīcijas partijām ir jābūt gatavām, ka prezidents izmantos savas veto tiesības. Duda var mainīties, bet es personīgi neticu, ka viņš daudz mainīsies, salīdzinot ar to, kā viņš ir strādājis līdz šim.
Viņš ir bijis uzticīgs partijai "Likums un taisnīgums", un es domāju, ka tāds arī paliks līdz sava amata termiņa beigām," spriež Varšavas Universitātes pētniece Malgožata Kačarovska.
"Visticamāk, Donalds Tusks atkal kļūs par premjerministru, jo viņš ir lielākās opozīcijas partijas līderis. Bet svarīgi ir arī tas, ka partija "Trešais ceļš" sasniedza ievērojamu rezultātu un kombinācijā ar "Jaunajiem kreisajiem" mums ir trīs partiju koalīcija," norāda Balcers.
"Nebūs tā, ka viena partija dominēs šajā koalīcijā. Jau pašā sākumā būs svarīgi izveidot zināmu varas balansu starp šīm partijām.
Mēs varam arī sagaidīt, ka "Likums un taisnīgums" spēlēs ļoti skarbu spēli pret jauno koalīciju, bet es domāju, ka tā būs laba lieta un vismaz sākumā palīdzēs jaunajai koalīcijai turēties kopā."
Kačarovska gan prognozē, ka prezidents Duda iespēju veidot valdību vispirms uzticēs kādam "Likuma un taisnīguma" pārstāvim, jo šī partija vēlēšanās saņēmusi visvairāk balsu.
"Duda jau pirms vēlēšanām sacīja, ka, visticamāk, premjera amatam nominēs uzvarējušās partijas pārstāvi. Uzvarētājs ir "Likums un taisnīgums", tāpēc es sagaidu, ka viņš darīs to, ko solījis.
Protams, viņam vajadzētu skatīties uz reālu iespēju partijai izveidot valdību un koalīciju parlamentā, kurai tur ir jāsaņem absolūtais vairākums, kas ir svarīgi, to prasa Polijas konstitūcija," norāda Kačarovska.
Valdību varētu izveidot ar otro piegājienu
"Polijā mums ir trīs soļi, lai izveidotu valdību. Pirmā iniciatīva ir prezidenta rokās – prezidents redz vēlēšanu rezultātus un nominē kandidātu. Politiskā tradīcija (bet ne likums) nosaka, ka prezidentam būtu jānominē premjera amatam uzvarējušās partijas virzīts cilvēks un tam nav jābūt partijas līderim.
Ja paskatīsieties uz neseno Polijas vēsturi, tad redzēsiet, ka partiju līderus nemaz tik bieži neizvirza šim amatam. Prezidenta nominētajam kandidātam būtu jāiegūst absolūtais vairākums parlamentā.
Ja tas neizdodas, tad iniciatīva nonāk parlamenta rokās un parlamentā ir jāvienojas par cilvēku, kuru piedāvāt prezidentam nominēt premjera amatam. Arī šajā gadījumā ir jāiegūst absolūtais vairākums parlamentā.
Ja arī tas neizdodas, tad prezidentam atkal ir iespēja nominēt kādu premjera amatam, kuram jānodrošina vienkāršs vairākums parlamentā. Ja arī tas neizdodas, tad tiek sasauktas ārkārtas vēlēšanas. Mēs sagaidām, ka šoreiz ar otro piegājienu izdosies izveidot valdību," skaidro Kačarovska.
"Visas zīmes liecina, ka spēki, ko šobrīd mēs saucam par demokrātisko opozīciju, saņems vairākuma atbalstu parlamentā.
Šobrīd tās ir 7–8 politiskās partijas, kurām jāizveido viena politiskā platforma, jāpanāk koalīcijas vienošanās, un es baidos, ka paies ilgs laiks, līdz viņi vienosies par prioritātēm."
"Ja Duda dos pirmo roku "Likumam un taisnīgumam", lai viņi mēģina izveidot koalīciju, tas dotu vairāk laika opozīcijai vienoties par pamatlietām vai pat jau kādām detaļām. Tas nebūtu slikts scenārijs. Parādīt gan Polijas iedzīvotājiem, gan arī vērotājiem ārpus Polijas, ka viņi tiešām ir gatavi mainīt to, kas ir izdarīts kopš 2015. gada."
"Šiem trim opozīcijas spēkiem ir dots liels sabiedrības uzticības mandāts, viņi nedrīkst to pazaudēt," uzsver Kačarovska.
Pārsteidzoša bija lielā jauniešu aktivitāte
Balcers ļoti atzinīgi vērtē to, ka Polijas parlamenta vēlēšanās tika sasniegts vēlētāju aktivitātes rekords.
"Tas, kas bija īpaši pārsteidzoši – milzīgais pieaugums tieši jauniešu līdzdalībā.
Iepriekšējās vēlēšanās vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem piedalījās ap 46% balsstiesīgo, šogad jau 75% devās pie vēlēšanu urnām. Tas ir fenomenāli, vienkārši lieliski!"
"Īpaši augsta vēlētāju aktivitāte bija lielpilsētās, tur gāja balsot vidusšķira, tātad opozīcija tiešām spēja mobilizēt savus vēlētājus," spriež Balcers.
"Mēs varam teikt, ka "Likuma un taisnīguma" valdīšana bijusi demokrātijas noārdīšanas laiks, tā ir bijusi slīdēšana autoritārisma virzienā. Tagad mēs esam ārā no bezdibeņa, tomēr spēle nav beigusies.
Ja skatāmies uz vēlēšanu rezultātiem, mēs redzam, ka aptuveni 45% poļu balsoja par partijām, kuras var raksturot kā eiroskeptiskas, kurām ir skaidras autoritārisma pazīmes, bet kuras joprojām bauda sabiedrības atbalstu, par spīti tam mantojumam, ko šie divi termiņi ir atstājuši aiz sevis."
