ĪSUMĀ:

• Krievija negrasās atkāpties no Ukrainas pilnīgas pakļaušanas. Krievija neuzskata Ukrainu par īstu valsti.
• Krievijas uztverē karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju.
• Tādēļ Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāro agresiju Ukrainā.
• Krievijas informatīvo kampaņu mērķis – Rietumu militārā atbalsta mazināšana Ukrainai.
• Tā kā Rietumos vērojams pagurums no kara, Krievijas uztverē šie centieni ir veiksmīgi.
• Taču Rietumu atbalsts ir kritiski nepieciešams. Pretējā gadījumā palielinās arī Krievijas militārās agresijas riski pret NATO.
• Lai gan Krievijai nav būtisku panākumu kaujas laukā, tās spējas nevar novērtēt par zemu. Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt karu.
• Krievijas tālākos plānus noteiks valdošā režīma uztvere par notiekošo un tendencēm, nevis objektīvs to skaidrojums.
• Krievijas elitē valda uzskats, ka ir īstais laiks signalizēt viltus vēlmi sākt miera sarunas ar Ukrainu.

Impēriskā domāšana un konfrontācija ar Rietumiem

Vērtējot aizvadīto – 2023. – gadu, SAB uzsver, ka Krievija turpinājusi savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tiem atkāpties. Krievija neuzskata Ukrainu par īstu valsti, bet gan kā savas impērijas turpinājumu, kas Rietumu ietekmē no Krievijas novērsusies.

"Tāpat Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa  konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem ilgtermiņā jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā," secina SAB.

Aizvadītajā gadā, SAB vērtējumā, frontes līnija nostabilizējusies – kaujas laukā nenotika stratēģiskas nozīmes teritorijas kontroles izmaiņas. Taču tas nenozīmē, ka tuvākā gada laikā nevar notikt būtiskas izmaiņas.

"Krievija iespēju robežās centīsies izmantot jebkādu izdevību uzlabot savas pozīcijas. Tajā pašā laikā ar pašreizējām spējām Krievija nevar gūt pārsvaru visā frontes līnijā un diktēt spēles noteikumus. Līdz ar to karadarbība ir iegājusi jaunā – maratona posmā.

Tālāko karadarbības attīstības gaitu primāri noteiks tas, kura no pusēm ilgtermiņā spēs saglabāt un uzturēt savas kaujas spējas augstākā līmenī nekā otra," secina izlūkdienests.

Abas puses aizsargājās, nevis uzbruka

Taču karadarbība pērn bijusi aktīva, gan Ukrainai, gan Krievijai periodiski atbrīvojot un okupējot jaunas teritorijas, gan vēlāk zaudējot kontroli pār tām. Piemēram, Krievijas spēki spēja okupēt marginālas nozīmes teritorijas Doneckas apgabalā, bet zaudēja pozīcijas Zaporižjas apgabalā. Tomēr līdzvērtīgais spēku sadalījums frontes līnijā – primāri militārpersonu skaits – radīja situāciju, kurā abas puses efektīvāk aizsargājas, nekā uzbrūk, norāda SAB.

Arī Krievijas izziņotā ziemas ofensīva bija "vairāk nekā neveiksmīga. Krievijas spēki nespēja pavirzīties tuvāk vienam no kara taktiskajiem mērķiem – Donbasa okupēšanai." Krievijas uzbrukums kulmināciju sasniedza vien maija otrajā pusē, mokoši un ar milzīgiem zaudējumiem okupējot stratēģiski un pat taktiski nenozīmīgo Bahmutas pilsētu Doneckas apgabalā.

Vienlaikus Krievija savās informatīvajās aktivitātēs jau ierasti ievērojami pārspīlēja savus panākumus un Ukrainas zaudējumus, kā arī starptautiski turpināja nomelnot Ukrainu. Piemēram, valsts iekšējai auditorijai Krievijas propagandā Bahmutas ieņemšana tika salīdzināta pat ar Berlīnes ieņemšanu 1945. gadā. Pēc neveiksmīgās ofensīvas Krievijai izmisīgi bija vajadzīga jebkāda uzvara, un Bahmuta kalpoja tieši šim nolūkam.

"Tomēr informatīvo ietekmes operāciju un kampaņu virsmērķis bija un turpinās būt Rietumu militārā atbalsta mazināšana Ukrainai. Ņemot vērā to, ka Rietumos ir vērojams zināms pagurums no kara, Krievijas režīma uztverē šie centieni ir veiksmīgi," atzīst SAB.

Lai sasniegtu mērķi, Krievija pastāvīgi izplata propagandas vēstījumus par Ukrainu kā neuzticamu partneri, kas neefektīvi, pat ļaunprātīgi izmanto Rietumvalstu sniegto militāro un finansiālo palīdzību. Tāpat Krievija cenšas ietekmēt Rietumu politisko vadību un sabiedrību, norādot, ka rietumvalstis izjūt milzīgu finansiālo slogu Ukrainas atbalsta dēļ, skaidro SAB.

Krievijas spējas nevar novērtēt par zemu

Izlūkdienests arī norāda – lai gan Krievijas spēki neko ievērības cienīgu gada laikā frontē nav spējuši sasniegt, Krievijas militārās spējas nevar novērtēt par zemu.

"Spilgts piemērs Krievijas spēku spējai pielāgoties apstākļiem bija Ukrainas pretuzbrukums. Tā gaidās Krievijas armija laicīgi sāka veidot aizsardzības līnijas Ukrainas dienvidos un pārdislocēt militārpersonas šajā virzienā, vienlaikus saglabājot uzbrukuma spējas arī austrumos. Tāpat, lai gan ilgstoši pastāvēja uzskats, ka Krievijai trūkst un tā nespēj atjaunot raķešu un dronu krājumus, tā tos apzināti krāja jaunai raķešu kampaņai – 2023.  gada nogalē Krievijas spēki veica lielāko raķešu un dronu uzbrukumu Ukrainai kopš kara sākuma," uzsver SAB.

Tālākā karadarbības gaita – karot tik ilgi, kamēr ukraiņi neizturēs

SAB vērtējumā, Krievija arī 2024. gadā saglabā savu maksimālo mērķi – pilnībā pakļaut Ukrainu, nodrošinot, ka tā atgriežas Krievijas pašpasludinātajā ietekmes zonā. 2023. gada nogalē to tieši atgādināja virkne Krievijas amatpersonu, tostarp Putins. Krievijas vadonis norādīja, ka mērķis nav mainījies un ka Krievija turpinās cīnīties, līdz tas tiks sasniegts.

Krievijas režīms uzskata, ka tam ir pietiekama militārā kapacitāte, lai uzturētu karu ilgtermiņā. Līdz ar to Krievijas pašreizējā stratēģija ir karot tik ilgi, līdz Ukraina vairs to nespēs izturēt.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks Krievijas tālākos militāros plānus, tostarp uzbrukumus, būs Krievijas valdošā režīma uztvere par notiekošo un tendencēm, nevis objektīvs to skaidrojums. Putina režīms šobrīd uzskata, ka Rietumi ir noguruši no kara, līdz ar to nav gatavi ilgstoši atbalstīt Ukrainu, savukārt Krievijas spēki pārliecinoši uzvar karā.

"Ņemot vērā iepriekš minēto,

šobrīd Krievijas elitē ir nostiprinājies uzskats, ka ir īstais laiks no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu. Tomēr realitātē Krievija vēlas iegūt tikai un vienīgi laiku militāro spēku atjaunošanai, nevis "iesaldēt" situāciju Ukrainā," vērtē SAB.

Pat hipotētiskā gadījumā, ja tiktu noslēgts pamiers, Krievija pēc spēku atgūšanas atsāktu vēl spēcīgāku uzbrukumu Ukrainai, norāda izlūkdienests.

"Uzskatāms Krievijas viltus pamiera piemērs ir Minskas vienošanās 2014. un 2015. gadā – Krievija panāca daļēju konflikta iesaldēšanu līdz brīdim, kad tai bija pietiekami lielas militārās spējas uzsākt pilna mēroga karadarbību visā Ukrainā. Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt karadarbību un ir apņēmusies to arī īstenot," brīdina SAB.

Par to liecina arī tas, ka 2024.  gada valsts budžeta militāro tēriņu daļa ir lielākā valsts vēsturē – Krievija tam plāno atvēlēt aptuveni trešdaļu no budžeta. Ir mobilizēts Krievijas militāri industriālais komplekss – tas jau šobrīd atsevišķās nozarēs spēj saražot vairāk nekā visas ES dalībvalstis gada laikā kopā.

Vēl jo vairāk – tuvāko gadu laikā Krievija plāno plaši attīstīt armiju, tostarp palielinot savu klātbūtni Eiropas, it īpaši Ziemeļeiropas un Baltijas valstu, virzienā.

Rietumu atbalsts – kritiski nepieciešams

SAB uzsver, ka Rietumu militārais un politiskais atbalsts Ukrainai kļūst arvien kritiskāk nepieciešams, un gada laikā jau var kļūt pat eksistenciāli nozīmīgs. Lai gan šobrīd Ukraina spēj noturēt aizsardzības pozīcijas, nepalielinoties vai – sliktākajā gadījumā – turpinot samazināties militārajam atbalstam, tās kaujas spējas ievērojami samazināsies jau gada laikā.

"Rietumu atbalsta mazināšana Ukrainai var rezultēties ne tikai ar būtisku Krievijas militāro pārsvaru pār Ukrainu un attiecīgi jaunu teritoriju okupēšanu, bet arī sagraut jau tā būtiski ievainoto Eiropas drošības arhitektūru," brīdina izlūkdienests.

Rietumiem ievērojami nepalielinot atbalstu Ukrainai, Putina režīms gūs pārliecību par savām spējām ietekmēt Rietumus, kā arī var palielināties Krievijas impēriskā apetīte.

Savukārt Krievijas armija būs ieguvusi milzīgu kaujas pieredzi, tostarp cīnoties pret Rietumu militāro tehniku un bruņojumu. Tas kopā ar plānoto Krievijas armijas paplašināšanos arvien vairāk palielinās Krievijas militārās agresijas riskus arī pret NATO, ikgadējā pārskatā norāda SAB.