Uz Hirosimu devušies arī Eiropas lielvalstu līderi – Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Itālijas, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas prezidenti.
G7 līderiem netrūkst problēmu, ko apspriest: ekonomiskās problēmas un inflācija, Krievijas sāktais karš, Ķīnas arvien aktīvākie centieni paplašināt savu ekonomisko un stratēģisko ietekmi.
Simboliski, ka samits notiek Hirosimā, kur ASV nomestās atombumbas sprādziens pielika punktu Otrā pasaules kara cīņām.
G7 līderi apspriedīs arī Krievijas karu Ukrainā, kas prasa tūkstošiem dzīvību un miljardiem dolāru tēriņus.
G7 līderi savā trīs dienu sanāksmē apspriedīs priekšlikumu par Ukrainas miera samitu jau šovasar, un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedāvāto 10 punktu miera plānu – nevis Ķīnas versiju, kas neprasa Krievijai pilnībā izvest karaspēku no Ukrainas pirms miera sarunu sākšanas.
"Krievijas nelikumīgais un neprovocēts iebrukums Ukrainā ir nepieņemams jebkurā laikā. Tas mums atgādina, ka mums ir darīšana ar valsti, kas ir gatava darīt dažas lietas, kuras neviens no mums neuzskata par piemērotām un pareizām. Viena no G7 samita tēmām būs vienotība starp G7 valstīm, atbalstot Ukrainu, nelokāmi atbalstot Ukrainu, lai tā varētu atsist šo Krievijas iebrukumu," vēsta Lielbritānijas premjers Riši Sunaks.
"Mēs turpināsim paziņot par lielāku atbalstu nākamajās nedēļās un mēnešos. Mēs turpināsim sniegt Ukrainai tai nepieciešamo militāro atbalstu. Lai tā varētu būt veiksmīga kaujas laukā, lai Krievija redzētu, ka tai nav jēgas turpināt šo nelikumīgo darbību," uzsver Sunaks.
Lielais septiņnieks (G7)
"Lielais septiņnieks" (G7) ir septiņu turīgo, industriāli attīstīto valstu apvienība. Tajā ietilpst ASV, Japāna, Kanāda, Lielbritānija, Vācija, Francija un Itālija. Kādreiz šajā organizācijā bija uzņemta arī Krievija un tā bija pazīstama kā "Lielais astoņnieks", bet 2014. gadā pēc Krimas aneksijas Krieviju padzina no G8.
G7 valstis pārstāv 40% no globālās ekonomikas. Taču tās ir atkarīgas arī no pasaules otras lielākās ekonomikas Ķīnas. Un līderi nākamajās dienās centīsies rast saskarsmes punktus, kā samazināt savu atkarību ne tikai no Krievijas, bet arī no Ķīnas. ASV un Japāna vēlētos pārliecināt Eiropas līderus, ka nav iespējams sēdēt uz žoga pa vidu, kad runa ir par konfrontāciju ar Ķīnu.
Pastāv vēl vienas bīstams risks, jo Ķīna apdraud Taivānu, ko tā uzskata par savu provinci. Tas ir arī milzīgs ekonomisks risks, jo 60% pasaules mikroshēmu tiek saražoti Taivānā.
Tāpēc arī saprotams G7 valstu satraukums par nepieciešmaību diversificēt mikroshēmu ražošanu, jo mūsdienu pasaulē mikroshēmas ir jaunā nafta; tās vajadzīgas teju visam, kas tiek ražots.
