Konferences, kas veltītas drošības jautājumiem, nav mazums, un tās notiek dažādās valstīs, taču vienojošais noteikti ir tie jautājumi un izaicinājumi, kas tajās tiek apspriesti. Un arī Lennarta Meri konferencē, kas nosaukta par godu bijušajam Igaunijas prezidentam, šogad tiek apspriesti ne tikai izaicinājumi saistībā ar situāciju Gazas joslā un Indijas-Klusā okeāna reģionā, bet, protams, Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā un ar to saistītā Rietumu politika, kā arī drošība.

Šoreiz diskusijas ir ar mērķi izvērtēt to, kas ir paveikts kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, un apsvērt, kā virzīties uz priekšu tā, lai Rietumu sabiedrotie kļūtu stiprāki un drošāki. Olena Haluška, kura ir iniciatīvas "Starptautiskais centrs Ukrainas uzvarai" pārstāve, intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pēc vairāk nekā 2 gadiem joprojām nav skaidrs, kas ir Rietumu partneru mērķis, atbalstot Ukrainu – atbalstīt to tā, lai panāktu Ukrainas uzvaru, vai atbalstīt, lai Ukraina vienkārši izdzīvotu.

"Ja mērķis ir atbalstīt Ukrainas uzvaru, tad rīcībai vajadzētu sekot šim mērķim un tādā gadījumā – rezultēties daudz apjomīgākā palīdzībā. Ja mērķis ir palīdzēt Ukrainai neizgāzties, tad ilgstošā karā Rietumiem tas būs ļoti, ļoti dārgi, un es šaubos, ka Rietumiem ir tādi resursi. Un tas ir slazds, kurā Rietumi paši sevi iemet.

Ja Ukraina zaudē karu, tās būs beigas Rietumiem kā uzticamam partnerim visu trešo valstu acīs, jo Rietumi nespēj pildīt savas saistības," sacīja Haluška.

Bet viena no diskusijām bija veltīta Rietumu rīcībai attiecībā arī uz iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu atbalstam Ukrainai. 

Par šo diskusijas notiek jau ilgi, taču līdz pozitīvam lēmumam Ukrainas partneri nav nonākuši. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka aktīvus iespējams izmantot un konfiscēt, ja vienīgi tam ir politiskā griba, taču pašlaik tādas joprojām dažviet Eiropā, kur iesaldēti aktīvi aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, nav. Ja reiz jau ir pieņemts lēmums par aktīvu iesaldēšanu, kādēļ tos neizmantot, kāda jēga tos iesaldēt, ja tie mūžīgi paliek iesaldēti un netiek izmantoti? 

Šādus jautājumus uzdeva eksperti, paužot pārliecību, ka ilgās Rietumu diskusijas par šo tematu nāk par labu Krievijai. Viens no klātesošajiem norādīja – mums nepieciešama Eiropa, kas rīkojas ģeopolitiski, skatoties uz to, cik milzīgas būs finansiālās un drošības sekas, ja Ukraina zaudēs karā, nevis Eiropa, kas rīkojas kā grāmatvede, rēķinot hipotētiskus zaudējumus, kas no aktīvu konfiskācijas tai varētu rasties.