"Pēc Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma prezidents Sji Dzjiņpins no 20. līdz 22. martam dosies valsts vizītē uz Krieviju," teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Kremlis paziņojis, ka Sji un Putins apspriedīs "stratēģisko sadarbību", arī starptautiskajā arēnā, kā arī parakstīs "svarīgus divpusējus dokumentus".

"Prezidenta Sji Dzjiņpina gaidāmā valsts vizīte Krievijā būs draudzības ceļojums, kas vēl vairāk padziļinās Ķīnas un Krievijas savstarpējo uzticēšanos un sapratni un nostiprinās politisko un sabiedrisko draudzības pamatu starp abām tautām paaudzēm," vēsta Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Vans Veņbins.

Ķīna līdz šim ir atteikusies nosodīt Maskavas agresiju un centusies sevi pozicionēt kā neitrālu, kā arī pagājušajā gadā paziņoja, ka tās draudzībai ar Krieviju nav robežu.

Vienlaikus Pekina paudusi, ka atbalsta miera panākšanu ar diplomātiju un aicina Ukrainu un Krieviju sēsties pie sarunu galda.

Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis preses brīfingā piektdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, nevarēja apstiprināt ASV medijos iepriekš izskanējušo informāciju, ka Sji pēc sarunām ar Putinu plāno runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ķīnas ārlietu ministrs Ciņs Gans ceturtdien mudināja Kijivu un Maskavu atsākt miera sarunas cik vien drīz iespējams, savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādīja, ka sarunā ar Ķīnas kolēģi spriests arī par Ukrainas teritoriālās integritātes svarīgumu.

Pekina "cer, ka visas puses saglabās mieru, izrādīs savaldību, atsāks miera sarunas iespējami drīz un atgriezīsies uz politiskā noregulējuma ceļa", Ciņs telefonsarunas gaitā sacīja Kulebam.

Apritot gadam kopš kara sākuma, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis žurnālistiem preses konferencē sacīja, ka vēlas tikties ar Ķīnas prezidentu un atbalsta Ķīnas jauno nostāju attiecībā uz Ukrainu. Viņš gan arī pauda, ka ar vārdiem nepietiek un vēl jāvēro, vai sekos arī rīcība.

"Es plānoju tikties ar Sji Dzjiņpinu, manuprāt, tas nāks par labu mūsu valstīm un drošībai pasaulē. Mums ir liels tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu. Mums ir apspriežami jautājumi ne tikai par šo karu, bet arī jautājumi, kas saistīti ar to, ka mēs esam valstis, kuras nodarbojas ar savu ekonomisko saišu aizsardzību," teica Zelenskis.

"Cik man zināms, Ķīna vēsturiski ir cienījusi teritoriālo integritāti, un tāpēc tai būtu jādara viss, lai Krievija atstātu mūsu teritoriju, jo tieši tajā slēpjas suverenitātes un teritoriālās integritātes smagums."

Baltais nams ceturtdien atzinīgi izteicās par Zelenska un Sji iespējamajām sarunām, vienlaikus mudinot Pekinu, ka tai nevajadzētu pieturēties pie vienpusēja skatījuma uz Krievijas karu pret Ukrainu.

ASV amatpersonas paudušas, ka uzmanīgi sekos līdzi vizītei un pazīmēm, kas liecinātu, ka Ķīna Krievijai piegādā ieročus.

Tikmēr izdevums "Politico" vēsta, ka Ķīnas uzņēmumi piegādājuši Krievijai vismaz 1000 triecienšauteņu, kā arī dažāda veida munīciju un iekārtas, kas izmantojamas karadarbībā. Kaut arī šobrīd nav pierādījumu, ka Krievija šos ieročus izmantojusi karā pret Ukrainu, frontē jau manīti ķīniešu droni "DJI", kurus ražo ASV sankciju sarakstā iekļauts uzņēmums. Krievija saņēmusi arī šo dronu rezerves daļas, kas nosūtītas caur Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Savukārt pagājušā gada nogalē Krievijā caur Turciju nogādātas 12 tonnas bruņuvestu.