Pārdesmit kilometrus no Kijivas – Irpiņā – valda rosība. Klaudz āmuri, dun celtnieku darbarīki, rūc ekskavators. Tiek atjaunotas Krievijas vispārējā iebrukuma sākumā mazāk sabojātās ēkas, bet pilnībā iznīcināto namu vietā pamazām slejas jaunbūves.

"Šis ir pats lielākais kvartāls, kas šobrīd par dažādiem līdzekļiem tiek atjaunots – gan par apgabala naudu, gan par valsts naudu, gan arī par Likvidācijas fonda un fonda "United24" līdzekļiem," stāstīja Kijivas apgabala administrācijas vadītāja padomnieks atjaunošanas jautājumos Oleksandrs Oniščenko. 

Viņš ir piekritis izrādīt objektus Irpiņas apkaimē, kuru atjaunošana jau ir sākusies.

Kijivas apgabals ir viens no vissmagāk cietušajiem Krievijas vispārējā iebrukuma sākumā. Kopumā postījumi nodarīti 28 tūkstošiem objektu. 

No tiem lielākā daļa ir dzīvojamās mājas. Viskritiskākā situācija ir Bučas, Irpiņas, Hostomeļas, Borodjankas, Makarivskas un Dmitrivskas apkaimēs.

"Šī ir visvairāk sabojātā ēka," iesāka Oleksandrs, kad bijām nonākuši pie prāvas, savulaik glaunas jaunbūves Irpiņā, Hostomeļas ielas malā.

Līdz pērnā gada 24. februārim te bija mājas 560 cilvēkiem. Ienākot Krievijas karaspēkam, nams pamatīgi izpostīts, jo atradās pašā frontes pievārtē un kalpoja faktiski kā aizsegs pārējam dzīvojamajam kvartālam.

"Te no tankiem lidoja, lidoja artilērija… kas tik te nebija šajās mājās. Tās tika smagi izpostītas. Pēc tam šajās mājās atradās krievi, kad atkāpās," stāstīja administrācijas vadītāja padomnieks.

Lai arī ēkai no augšējiem stāviem pāri palikušas tikai drupas, dzīvokļu īpašnieki vēlējušies namu atjaunot, un tas arī tiek darīts. Šogad oktobrī uzsākta nama atjaunošana un daļa trūkstošo sienu jau ir piebūvētas.

"Pēc tam liksim logus. Redzat, viss bija izdedzis. Notiek pilnībā demontāžas darbi," namu izrādīja Oleksandrs. 

Visus ēkas atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz 2025. gada oktobrim. Kopumā tas izmaksās 605 miljonus hrivnu jeb aptuveni 15 miljonus eiro.

Darbi tiek finansēti no Bruņotās agresijas seku likvidācijas fonda. Tas ir valsts fonds ar mērķi piesaistīt finansējumu, kas gūts, realizējot konfiscētos Krievijas aktīvus. 

Pagaidām gan tajā naudas maz, bet Ukrainas atjaunošana tiek finansēta arī no pašvaldības un starptautisko organizāciju un ziedotāju līdzekļiem.

"Tagad mēs aiziesim, es jums parādīšu. Te 31 māja jau ir atjaunota – uztaisīts kapitālais remonts. 30 mājas būvē no jauna, atjaunots ceļš, kas bija iznīcināts, – tas ved uz Hostomeļu. Un tas bija iznīcināts, bet tagad tiek atjaunots," rādīja amatpersona.

Nelielas, baltas mājiņas pelēkiem jumtiem slejas abpus nelielai ieliņai. Visas ēkas šeit ir līdzīgas kā ūdens lāses. Viens dizains. 

"Tagad no ārpuses tā [māja] ir smukāka, nekā bija līdz šim, bet iekšpusē visu vajag pašam atjaunot," stāstīja sirms kungs vārdā Anatolijs, kuru sastopu pie neliela divstāvu nama Irpiņas atjaunojamajā kvartālā.

"Vienu istabu es par savu naudu atjaunoju, bet materiāli ir ļoti dārgi un darbs ir dārgs pēc kara. Es spēju atjaunot tikai vienu istabu – guļamistabu. Un viss. Tālāk lai bērni brauc un iekšpusē taisa remontu, jo viss ir ļoti dārgs. No pensijas neko nevaru izdarīt," teica sirmgalvis.

Pērn, Krievijas karaspēkam ienākot, ēka pamatīgi tika izpostīta. Anatolijs ar sievu paspēja izbraukt 11. martā. Pēc pusgada atgriezušies un māju jau bijis grūti atpazīt.

"Visi logi bija izsisti. Māja bija sabojāta – kā no ārpuses, tā arī vidū.  Durvis bija izsistas. Šajā mājā atradās "rašisti"," viņš piebilda. "Sākumā mēs aizsitām logus un durvis, ar ko varējām. Jumts tecēja. Mēs pēc pusgada atbraucām, un mājā jau bija "sēne". Nu un pēc tam labdarības organizācijas sāka palīdzēt."

Anatolijs ir pateicīgs, ka valsts, pašvaldība un ārvalstu organizācijas palīdzējušas māju vismaz no ārpuses savest kārtībā. Ar labu vārdu piemin arī Baltijas valstis, kas atbalsta Ukrainu, bet noskaņojums nav diez ko priecīgs – visa ģimene joprojām dzīvo ārzemēs:

"Mums, vecīšiem jau… man 80 gadi. Gaidām, kad beigsies tas nolādētais karš, lai varētu kopā būt ar bērniem, mazbērniem." 

Pāris mājas tālāk sastopu vēl vienu sirmgalvi. Kundze, pat neuzklausījusi jautājumu, sāk raudāt. "Es nevaru vienkārši… es tūlīt," asaras valdīja Alla.  

Sirmgalve māju dalījusi kopā ar māsas ģimeni. Krievijas karaspēkam pietuvojoties Irpiņai, abas paspējušas izbraukt, bet tuvinieki – vīrieši – palika mājā.

"Viņi te divi bija palikuši. Vaļa un viņš – viņu nogalināja mājas pagalmā. Sasietas rokas bija un sašauts bija krūtīs, mugurā. Apbērts bija ar atkritumiem. Vēl "rastjažku" bija nolikuši – lai puiši, kas atrod, uzsprāgtu," ar šausmām atcerējās kundze. 

Alla ir pateicīga par atbalstu mājas atjaunošanā gan vietvarām, gan starptautiskajiem partneriem un visiem, kas atbalsta Ukrainu, bet noskaņojums galīgi nav labs.

"Ir sliktāk un sliktāk. Es turos, saprotu, ka nevar raudāt, bet vienkārši nevaru izturēt. Esmu pateicīga Dievam, ka māja palika. Izpostīta bija māja – bez logiem, durvis bija, bet kaut kādas lietas nozaga – termosus, apģērbu. Bet tas viss nav nekas, salīdzinot ar mūsu puišiem. Saprotiet, tas ir pats galvenais," viņa teica. 

Kopā ar Kijivas apgabala administrācijas pārstāvi Oleksandru izbraukājam arī citas vietas Irpiņas un Hostomeļas apkaimē, kur ir sākusies namu atjaunošana.

Tādu objektu ir daudz, taču darāmā – daudzkārt vairāk. Nepieciešama arī nauda. Domāts tiek arī par iespējām mazināt korupcijas riskus, kas ir lielākais bažu iemesls no starptautisko partneru puses.

"Mēs piedāvājām Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un visiem starptautiskajiem partneriem, kas vēlas kontrolēt atjaunošanas procesu, mēs vienmēr esam priecīgi – kas mums palīdz, tie mūs kontrolē," sacīja Kijivas apgabala administrācijas vadītāja padomnieks atjaunošanas jautājumos Oleksandrs Oniščenko. 

Par to, kā stiprināt kontroli un mazināt korupcijas riskus, kas atbaida ārvalstu partnerus, jau ilgāku laiku domā arī Ukrainas amatpersonas.

Pirms pāris nedēļām Kijivā šim jautājumam tika veltīta arī konference, kurā cita starpā piedalījās arī Eiropas Savienības vēstniece Ukrainā Katerina Maternova. 

"Vēl pirms milzīgie resursi ienāk, ir jāizveido sistēma, jāpārdomā procedūra – vai tā ir fondu nauda vai budžeta līdzekļi – tam ir jādarbojas, tam ir jābūt caurspīdīgam [procesam], bet arī efektīvam un pietiekami elastīgam," pauda vēstniece.

Viņa arī atzīmēja Ukrainas pēdējā laika sasniegumus korupcijas apkarošanā, stiprinot pretkorupcijas iestādes un citos veidos rūpējoties par informācijas atklātību.

"Šobrīd pat sabiedriskās domas aptaujas uzrāda ne tikai to, ka cīņa pret korupciju ir izvirzījusies publiskās dienaskārtībā augšgalā, kas veido spiedienu uz sistēmu, amatpersonām un tā tālāk, bet ir arī apstiprinājums. Atsaucoties uz neseniem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, ir apzināšanās, ka procesi virzās pareizā virzienā, un es tam pilnībā ticu. Neaizmirsīsim, ka Ukrainas attēlošana kā vienas no pasaulē  korumpētākajām valstīm – tas ir viens no visvairāk izplatītākajiem Krievijas naratīviem," teica Maternova.

Tomēr bažas par korupciju joprojām pastāv. Kā savā pieredzē dalījās Dānijas vēstnieks Ukrainā Ole Egbergs Mikelsons, tad viņam joprojām ļaunākais murgs ir, ka atklātos kāda korupcija Dānijas finansētajos projektos Mikolajivā. 

Taču tiek domāts par to, kā riskus mazināt – citstarp, piemēram, visu iepirkumu cenas pārvēršot eiro valūtā un cieši komunicējot ar cilvēkiem uz vietas.

Savukārt Ukrainas Augstākās Radas Budžeta komisijas vadītāja Roksolana Pidlasa no savas un parlamenta puses solīja darīt visu, lai izveidotu pārskatāmu Ukrainas atjaunošanas finansēšanas sistēmu.

Šogad Ukrainas rekonstrukcijas līdzfinansēšanai tika atrasti līdzekļi valsts iekšienē, bet nākamā gada budžetā situācija ir vēl sliktāka, jo pilnīgi visi Ukrainas iekšzemes ienākumi tiek veltīti armijai un valsts aizsardzībai.

"Viss, ko Ukraina iegūst nodokļos, muitā, nodevās un privatizācijā, tiek izmantots aizsardzībai. Neviens no mūsu partneriem, ieskaitot Eiropas Savienību (ES), nav piekritis finansēt armiju tiešā veidā," teica Pidlasa.

"Tas nozīmē, ka jebkāda veida rekonstrukcijas un atjaunošanas finansēšana būs liels izaicinājums 2024. gadā. Šogad mēs atradām veidu izmantot nacionālos aktīvus un daļēji nacionālās bankas tīros ienākumus, lai finansētu rekonstrukciju. Nākošgad Ukrainas nacionālā banka ieguldīs savus ienākumus vispārējā budžeta fondā un tas nozīmē, ka šī nauda tiks izmantota aizsardzības vajadzībām," skaidroja politiķe. 

Kopumā dažādu programmu ietvaros Ukrainā desmit gadu laikā plānots atjaunot 850 Krievijas iebrukuma laikā iznīcināto objektu. 

Darbu kopējās izmaksas lēstas vairāk nekā 750 miljardu ASV dolāru apmērā. Bet tas, vai uzsāktie Ukrainas atjaunošanas darbi varēs turpināties un cik raiti tie būs, lielā mērā ir atkarīgs no starptautisko partneru atbalsta.