Latvija centīsies panākt Krievijas pilsoņu atstādināšanu no amatiem Eiropas Padomē

Darba vizītē Latvijā ceturtdien ieradusies Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča-Buriča, kura tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Latvija maijā sāks pusgadu ilgu prezidentūru Eiropas Padomes ministru komitejā, un tas bija viens no jautājumiem, ko EP ģenerālsekretāre pārrunāja ar Rinkēviču un piektdien turpinās, tiekoties ar citām Latvijas augstākajām amatpersonām.

Eiropas Padome, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara, ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 46 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku Eiropas telpu. Latvija tai pievienojās 1995. gadā.

16. martā aprit tieši gads, kopš Krievija no organizācijas ir izslēgta, jo sāka karu pret Ukrainu.

Taču, lai arī Krievija vairs nav EP dalībvalsts, Eiropas Padomē turpina strādāt ap 90 Krievijas pilsoņu, arī amatos, kas ir pietiekami sensitīvi.

Latvija izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem prezidentūras laikā risināt arī šo jautājumu.

"Nav pieļaujama situācija, ka Krievijas Federācijas pilsoņi turpina strādāt organizācijā, no kuras Krievija ir izslēgta.

Tādēļ Latvija savas prezidentūras laikā turpinās šo jautājumu aktualizēt ar nepieciešamo regularitāti, iekļaujot to Ministru komitejas darba kārtībā," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

"Mēs uzskatām, ka šāda situācija nav pieņemama. Mēs ļoti atklāti izrunājām juridiskos apsvērumus, kādēļ tas notiek. Bet savas prezidentūras laikā kopā ar citām valstīm mēs strādāsim pie noteikumu precizēšanas. Tas ir jautājums, kas jāskata gan Padomes reputācijas kontekstā, gan pēc būtības," atzina Rinkēvičs.

"Visi tie, kuriem ir dubultpilsonība, saskaņā ar mūsu organizācijas standartiem atbilst noteikumiem. Bet, protams, tas ir jūtīgs jautājums, un ir sensitīvi amati. Un es varu pateikt, ka jau esmu iedarbinājusi riska vadību, ko varu esošā likuma ietvaros, un jau izvērtēju šos sensitīvos amatus un cilvēkus, kuri tajos strādā. Jo, protams, šajā situācijā mums ir jārīkojas," teica Pejčinoviča-Buriča.

Eiropas Padomes ģenerālsekretāre arī norādīja, ka organizācija uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktīvi pret to protestēja un tagad ir izveidojusi vairākas iniciatīvas Ukrainas atbalstam, lai sauktu Krieviju pie atbildības. Piemēram, veidojot postījumu, cilvēku ievainojumu un zaudējumu reģistru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti