Rumānijas Aizsardzības ministrija jau iepriekš vēstīja, ka valsts teritorijā trešo reizi nedēļas laikā ir atrastas Krievijas dronu daļas. Rumānijas bruņotie spēki pierobežas teritorijā ir izveidojuši pagaidu bumbu patvertnes.

Vienlaikus Rumānijas valdība arī paziņoja iedzīvotājiem, ka konflikta eskalācijas risks valstī ir minimāls. Valsts arī iesniegusi oficiālu sūdzību Maskavai par tās dronu ielidošanu Rumānijas gaisa telpā.

Trešdien neilgi pēc pusnakts astoņu ciematu iedzīvotāji Rumānijas austrumos sāka saņemt ziņojumus telefonos, kas brīdināja par "iespējamiem krītošiem objektiem no apkārt esošās gaisa telpas".

"Esiet mierīgi! Slēpieties pagrabos vai civilās aizsardzības patvertnēs. Ja patvēruma nav, palieciet mājās, prom no logiem un ārsienām," vēstīja rumāņiem nosūtītais ziņojums.

Brīdinājums tika atcelts vien ap plkst. 5 rītā pēc vietējā laika.

Pierobežas ciemā Nufaru dzīvojošie raidsabiedrībai BBC atklāja, ka, lai arī šī vieta atrodas 14 kilometrus no Ukrainas robežas, viņi bieži dzird dronus, kas lidojot arī virs Rumānijas teritorijas.

"Kad naktī atskan sirēnas, tad ir gaidāma dronu ierašanās," ziņu aģentūrai AFP sacīja Ukrainas un Rumānijas pierobežas Plauru ciemata iedzīvotāja.

"Kad tuvojas drons, tad zeme trīc tā, it kā būtu zemestrīce," stāstīja kāds 70 gadus vecs vietējais zemnieks.

Rumānija, kas ir NATO alianses dalībvalsts, ir nosodījusi Krievijas uzbrukumus Izmailai un Reni – Ukrainas ostām pie Donavas. Trešdienas vakarā uz Rumānijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstnieks Bukarestē, kuram tika paziņots, ka dronu uzbrukumi tik tuvu Rumānijas robežai ir nepieņemami.

Vienlaikus Rumānijas premjerministrs Marčels Čiolaku aicināja Rumānijas iedzīvotājus saglabāt mieru.

"Neviens mums neuzbrūk, draugi! Nomierināsim iedzīvotājus, citādi mēs visi sajuksim prātā. Mums (Rumānijā) vienkārši ir nokritušas dažu bezpilota lidaparātu atlūzas, ko notrieca Ukrainas armija," sacīja premjers.

Krievija līdz septembra beigām kuģošanai slēgusi daļu Melnās jūras, tostarp arī daļu no Bulgārijas ekonomiskās zonas, jo tur notikšot militārās mācības, vēstīja medijs "Ukrainska Pravda".

Bulgārijas aizsardzības ministrs Todors Tagarevs jau ir vērsies pie NATO.

"Bulgārija apspriež atbildes reakciju uz šīm provokācijām – gan patstāvīgi, gan ar mūsu NATO sabiedrotajiem," medijiem pauda Tagarevs.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka kravas kuģiem, kas dodas caur Bulgārijas vai citiem NATO dalībvalsts valsts ūdeņiem Melnajā jūrā, briesmas nedraud:

"Šobrīd nepastāv tiešas briesmas vai draudi, ka [Krievija] varētu uzbrukt kādam tirdzniecības kuģim, kas ceļo NATO dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos. Tie ir katras piekrastes valsts teritorijas daļa. Uzbrukumu teritoriālajos ūdeņos var uzskatīt par uzbrukumu Bulgārijas Republikai un NATO kopumā," piebilda ministrija.

Zināms, ka Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas jūras spēki ir arī pastiprinājuši modrību un stiprinājuši caur Melno jūru ceļojošo kravas kuģu drošību.

Pirms nedēļas Bulgārijas valdība piešķīra gandrīz 20 miljonus eiro raķešu un torpēdu iegādei flotei. Valsts ir arī ieinteresēta steidzami iegādāties RBS-15 raķešu sistēmas krasta apsardzei.