Iespēja, ka ASV nepietiktu spēju reaģēt uz visiem tās stratēģiskajiem partneriem aktuālajiem konfliktiem, Eiropā liek domāt par ekonomisko un aizsardzības drošību, kā arī aizsardzības spējām un militārās industrijas attīstību, norādīja Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Viņas teiktajam piekrita arī drošības eksperts Jānis Kažociņš, par piemēru minot scenāriju, ja Ķīna uzsāktu militāru agresiju pret Taivānu.
"Ja Ķīna izpilda to, ko prezidents Sji sacīja pirms dažiem mēnešiem – ka Taivāna šādi vai tādi kļūs daļa no Ķīnas, un, ja viņi uzbrūk un ASV uzskata, ka tur ir jāturas pretī, jo citādāk viņi zaudē savu ietekmi šajā sev svarīgajā reģionā, un ja vienlaicīgi Krievija ir paguvusi pa to laiku atkopties no Ukrainas kara, – tad, protams, ka mums pašiem, eiropiešiem, ir jāprot tikt galā ar savu aizsardzību, un tas ir absurdi, ka mēs uz to visu šo laiku neesam skatījušies," norādīja Kažociņš.
Eksperts arī aicināja nepārvērtēt Krievijas militārās spējas un norādīja, ka salīdzināt Krievijas agresiju un Eiropas bruņošanos ar Otro pasaules karu nav korekti.
"Mēs nedzīvojam tagad identiskā stāvoklī, kāds bija 1939. gadā, kad Vācija un Japāna bija savas varas pašos augstumos un tiešām varēja apdraudēt demokrātisko pasauli. Putina režīms pat nespēj tikt galā ar Ukrainu, un viņa bruņotie spēki, gaisa spēki, kas it kā ar savām pretgaisa ierīcēm varēja notriekt visu NATO, pat Ukrainas novecojušās spējas nevar pārvarēt. Tas nozīmē, viņi ļoti nopietni pārdomās, vai mēģināt "izspēlēt kādu numuru" ar NATO," sacīja Kažociņš.
Tikmēr, prognozējot tālāku Krievijas uzsāktā kara Ukrainā attīstību, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis norādīja, ka konflikta iesaldēšana tuvākajā laikā nav iespējama. Un, neskatoties uz republikāņu pretestību atbalsta sniegšanā kara plosītajai valstij, to ukraiņi, visticamāk, saņems arī turpmāk.
"Māris [Andžāns] vienā senā intervijā teica, ka ir viens cilvēks, kurš var pieņemt lēmumu un 15 minūtēs pārtraukt karu, – tas ir Putins. Un, ja viņš pamostas no rīta un pasaka, ka viss un pietiek, tad tas arī notiktu. Taču viņš ir absolūti neieinteresēts to izdarīt. Un mums vismaz četrus gadus ar šo situāciju būs jādzīvo," teica Bukovskis.
Bukovskis arī atgādināja, ka lielākā daļa līdzekļu, kurus ASV līdz šim piešķīrusi Ukrainai, ir lendlīzes jeb aizdevums.
"Tramps un ASV ir absolūti ieinteresēti šos līdzekļus atgūt. Tas nozīmē, ka viņi ir ieinteresēti tajā, ka Ukraina tomēr uzvar vai vismaz nezaudē tādā formā, ka nevar pēc tam atmaksāt šos aizdotos ieročus," teica Bukovskis.
Tikmēr Kažociņš piebilda, ka, viņaprāt, Trampam – ja vien viņš nāks pie varas – ātri izskaidros arī to, ka apmēram trīs ceturtdaļas vai četras piektdaļas no Ukrainas atbalstam plānotajiem 60 miljardiem ASV dolāru, iztērē Amerikas Savienotajās Valstīs. Tātad – tiek atbalstīta ASV ekonomika un militārā rūpniecība.
Bukovskis arī norādīja, ka Tramps vai Krievija – vai, iespējams, abi kopā – ir panākuši vēsturiskas izmaiņas Eiropā – tā bruņojas, apbruņoties sākusi arī Vācija, un viss šis reģions arvien vairāk saprot, ka nākotnē Eiropai būs jāspēlē nozīmīgāka loma aizsardzībā.
