Līdz šim viņš pildīja aizsardzības ministra pirmā vietnieka pienākumus. Zelenskis svētdien arī parakstīja dekrētus, ar kuriem nomainīti Bruņoto spēku Apvienoto spēku, desantkaraspēka un Teritoriālās aizsardzības spēku komandieri.

Kā zināms, pārbīdes Ukrainas armijā sākās ar ģenerāļa Valerija Zalužnija atstādināšanu no armijas virspavēlnieka amata. Zalužnijs nomainīts ar līdzšinējo sauszemes spēku komandieri ģenerālpulkvedi Oleksandru Sirski.

Jauni uzbrukumi Ukrainā

Svētdienas vakarā tika ziņots par kārtējo uzbrukumu Harkivas pilsētai. Krievija īstenojusi raķešu uzbrukumu, un pilsētā bijuši dzirdami sprādzieni.

Ukrainas ziņu aģentūra "Unian"  atsaucas uz Harkivas mēru Ihoru Terehovu un vēsta, ka vakar īsi pēc plkst. 23 pilsētā atskanēja sprādzieni un cilvēkus aicināja palikt patvertnēs līdz gaisa trauksmes beigām. Vēlāk izskanēja informācija, ka ienaidnieks raķetes palaidis no pretgaisa aizsardzības sistēmas S–300 Krievijas apgabalā Belgorodā.

Tikmēr ar droniem vakarā uzbrukts Pavlogradai, kas atrodas Ukrainas austrumos, uz austrumiem no Dnipro pilsētas. Uzbrukuma rezultātā atsevišķās pilsētas daļās pazudusi elektrība un ūdens.

Uzbrukumā visā valstī izmantoti vismaz 45 trieciendroni. Apdraudētas arī citas apdzīvotas vietas.

Krievijas armijas izmantoto bezpilota lidaparāta fragmenti atrasti arī kaimiņvalstī Moldovā, taču tie postījumus nav nodarījuši. Varas iestādes pieļauj iespēju, ka nokritušas atlūzas no Ukraina spēku notriekta drona, un tiešs uzbrukums nav noticis.   

Krievija mobilizē nepāliešus 

Krievija turpina vervēt ārzemju algotņus sava kara īstenošanai Ukrainā. Telekanāls CNN vēsta, ka Krievija karam Ukrainā savervējusi aptuveni 15 000 nepāliešu.

Nepālas valdība gan ziņo, ka Krievijas armijas labā karo vien aptuveni 200 tās pilsoņu un ka vismaz 13 nepālieši ir gājuši bojā. Taču atsevišķi Nepālas un tiesību aizstāvji sacīja, ka šīs oficiālās aplēses ievērojami atpaliek no patiesības. Tiem, kas izvēlas karot Krievijas pusē, tiek piedāvāta vismaz 2000 ASV dolāru liela alga mēnesī un paātrināts process Krievijas pases iegūšanai. Šī Himalaju valsts ir viena no nabadzīgākajām pasaulē, tādēļ nav pārsteigums, ka daudzi piekrīt doties karot.

Domnīca: Krievijā montē "cara vilcienu"

Savukārt ASV analītiķi no "Kara studiju institūta" savā jaunākajā ziņojumā vēsta, ka Krievijas spēki okupētajā Doneckas apgabalā montē vilcienu vagonu barjeru, kas stiepjas 30 kilometru garumā. Par to liecinot satelīta attēli un informācija Ukrainas "Telegram" kanālos.

Šķērslis, kas tiekot saukts par "cara vilcienu", varētu būt paredzēts kā vēl viena aizsardzības līnija pret Ukrainas karaspēka virzību.

Satelīta attēlos redzama vilcienu vagonu rinda, kas stiepjas no Olenivkas uz dienvidiem no Doneckas pilsētas līdz Volnovahai uz ziemeļiem no Mariupoles. Tiek ziņots, ka barjera ir veidota no vairāk nekā 2100 kravas vagoniem.

Incidents uz robežas ar Poliju

Šķēršļus turpina veidot arī lauksaimnieki Polijā. Tur lauksaimnieku protesti kārtējo reizi skar robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu. Jagodinas robežšķērsošanas punktā svētdien noticis arī kāds incidents. Polijā pēc muitas procedūrām iebrauca trīs kravas automašīnas, kuras vadīja Ukrainas pilsoņi.

Taču protestētāji neļāva viņiem doties tālāk un vienā brīdī atvēra kravas mašīnu puspiekabes, kā rezultātā daļa graudu izbira uz ceļa.

Vardarbīgas konfrontācijas šo notikumu laikā gan nav notikušas. Poļu policija veicot izmeklēšanu. Varasiestādes norādījušas, ka sagaidāmi protesti piecu kontrolpunktu teritorijā, divi no tiem sākas šodien.

Orbāns negrib Ukrainu NATO

Bet ar kārtējiem interesantiem izteikumiem klajā nācis Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Viņaprāt, Ukrainas iestāšanās NATO nekādi nestiprinās Eiropas aizsardzību, tāpēc Ukrainai esot jākalpo kā buferzonai starp Krieviju un rietumvalstīm.

Orbāns uzskata, ka Eiropa nespēj apgādāt ukraiņus ar pietiekamu daudzumu ieroču, tāpēc ir jāsāk sarunas par pamieru.

Vienlaikus viņš uzskata, ka Ukrainai kā bufervalstij jānodrošina atbilstošas drošības garantijas.