ASV senatori uz sēdi pulcējās pavisam neraksturīgā laikā – svētdienā pirms amerikāņu futbola NFL sezonas izšķirošās spēles jeb Superkausa, kas ir gada notikums ASV sportā. Apzinoties, ka likmes ir augstas, darbs pie Ukrainas atbalsta paketes virzīšanas Kongresā turpinājās arī nedēļas nogalē.

Pēc tam, kad demokrātiem izdevās nodalīt palīdzību Ukrainai no robežpolitikas jautājumiem, senatoriem beidzot izdevās pārtraukt likumprojekta procesuālo bremzēšanu. Tuvākajās dienās līdz ar to gaidāms Senāta galīgais balsojums, kurā tiek prognozēts pozitīvs iznākums. Bet tad priekšā vēl viena cīņa Pārstāvju palātā, kur likumprojektu sagaida neskaidrāks liktenis.

"Gadiem, iespējams, pat desmitgadēm, Senātā nav bijis viens tik nozīmīgs likumprojekts, kas ietekmēs ne tikai mūsu un visu sabiedroto drošību, bet arī Rietumu ideālus un demokrātiju. Ukrainai ir bīstami maz militāro resursu, īpaši munīcijas un gaisa aizsardzības.

Ja Amerika nepalīdzēs, Krievijai izdosies sasniegt iecerēto," brīdina Senāta demokrātu frakcijas līderis Čaks Šūmers.

Sava vara šajās politiskajās cīņās ir arī ASV eksprezidentam Donaldam Trampam, pēc kura aicinājuma likumprojektu noraidīt pozitīvu balsojumu neizdevās panākt jau nedēļas vidū.

Tas nav vienīgais veids, kā Tramps nodara kaitējumu, pat neieņemot prezidenta amatu. Viņa izteikumi nedēļas nogalē par to, ka viņš ļaus "Krievijai darīt visu, kas ienāk prātā" pret jebkuru NATO valsti, kas nepilda aizsardzības tēriņu vadlīnijas, izraisīja daudzu Rietumu līderu nosodījumu.

Trampa teiktais ir daļa no viņa priekšvēlēšanu kampaņas un rezonē ar viņa atbalstītājiem, kas tāpat kā Tramps uzskata, ka Amerikai nav "jānes visa Eiropas aizsardzības nasta".

Kamēr ASV aizsardzībai tērē teju 3,5% no iekšzemes kopprodukta, daudzas lielās Eiropas valstis, piemēram, Vācija, Francija, Itālija, Spānija un vēl kopumā 15 alianses valstis aizvien nesasniedz pat 2%. Visvairāk ieguldījumus aizsardzībā palielinājušas valstis tiešā Krievijas robežu tuvumā, to vidū Baltijas valstis.

Lai arī eksperti uzskata, ka pieprasīt valstīm tērēt vairāk savai aizsardzībai ir pareizi, savā retorikā Tramps aizgājis par tālu. Un, lai arī, no vienas puses, – tas ir tikai priekšvēlēšanu troksnis, no otras – Krievija to visu klausās.

Tāpēc viņa izteikumus nosodījuši arī vairāki republikāņi, toskait Trampa sāncense Nikija Heilija.

"NATO ir visu pēdējo 75 gadu veiksmes stāsts. Krievija iebruka Gruzijā, Moldovā un Ukrainā. Nekad NATO. Jo viņiem ir bail. Bet mani uztrauc tas, ka kāds nostājas vienā pusē ar nelieti, kurš nogalina savus oponentus, kurš iebrūk citā valstī, kurš melo.

Tas ir pēdējais, ko mēs gribētu darīt – nostāties vienā pusē ar Krieviju," uzsver Heilija.

Trampa izteikumi atskanēja viņa priekšvēlēšanu mītiņa laikā Dienvidkarolīnā, kur zīmīgā datumā – 24. februārī gaidāmas nākamās republikāņu priekšvēlēšanas.

Tas ir Heilijas dzimtais štats, bet viņai nāksies sacensties ar tur aizvien populāro Trampu. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Tramps ir tālu priekšā Heilijai. Štata republikāņi nereti saka, ka ceļš uz Balto namu ved tieši caur Dienvidkarolīnu.