Pieminot 15. gadadienu, kopš Krievija sagrāba teju 20% Gruzijas teritorijas, sešas rietumvalstis Kremlim pieprasīja atdot Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionus.
"Krievijas iebrukums Gruzijā 2008. gadā iezīmēja agresīvāku tendenci tās politikā pret kaimiņvalstīm, ko šodien vērojam Ukrainā,"
tā kopīgā paziņojumā pauda sešas ANO Drošības padomes valstis – ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Japāna, Albānija un Malta. Dokumentā, kas tapis pēc slēgtām padomes apspriedēm, arī teikts, ka valstis ir apņēmības pilnas vēlreiz apliecināt Gruzijas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.
Joint Statement by UN Security Council Members 🇦🇱🇫🇷🇯🇵🇲🇹🇬🇧🇺🇸 following an AOB on #Georgia.
— La France à l'ONU 🇫🇷🇺🇳 (@franceonu) August 10, 2023
We are resolute in our reaffirmation of Georgia’s independence, sovereignty, and territorial integrity within its internationally recognized borders.https://t.co/DZZWWks72V pic.twitter.com/LpyKoFKCsm
2008. gadā augustā Krievija iebruka Gruzijā, kas tolaik neveiksmīgi mēģināja atgūt kontroli pār separātistu kontrolē nonākušo Dienvidosetijas reģionu. Karš ilga vien piecas dienas. Kremlis Dienvidosetijā un tolaik arī separātistu nagos kritušajā Abhāzijā pasludināja neatkarību un izveidoja tur militārās bāzes.
Šis iebrukums uzskatāms par šī gadsimta pirmo Krievijas uzbrukumu Eiropai. Drīz pēc tam sekoja Krimas sagrābšana un Kremļa izvērstā agresija Ukrainas austrumos.
Paziņojumā, kuru pēc slēgtās sēdes nolasīja Albānijas vēstnieks ANO Ferits Hodža, tika nosodīts Krievijas brutālais iebrukums un nepārtrauktā Dienvidosetijas un Abhāzijas okupācija, kā arī Kremļa iepriekš realizētie soļi, lai šo Gruzijas reģionu anektētu.
Valstis arī nosodīja Krievijas nepārtrauktās militārās mācības Gruzijas sauszemes, jūras un gaisa teritorijā, kā arī uz dzeloņstiepļu žogu un citu barjeru uzstādīšanu okupētajās teritorijās, nelikumīgu vietējo iedzīvotāju aizturēšanu un nolaupīšanu, etnisko gruzīnu diskrimināciju un apzinātu Gruzijas kultūras mantojuma bojāšanu, liecina AP rīcībā esošā informācija.
Sešas valstis norādīja, ka Krievijas un Gruzijas konflikts ir jāatrisina miermīlīgi, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, tostarp ANO statūtiem, kas paredz atzīt katras valsts teritoriālo integritāti.
Tikmēr Krievijas vēstnieka ANO vietnieks Dmitrijs Poļjanskis vietnē "X" Rietumu paziņojumu nosauca par liekulīgu, norādot, ka Gruzija šo teritoriju zaudēja "neapdomīgu rotaļu" dēļ.
Poļjanskis norāda, ka 2008. gadā ASV ar sabiedrotajiem iedrošināja "Saakašvili režīmu" apšaudīt Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, bet tagad pati Gruzija bijušo prezidentu Saakašvili ieslodzījusi cietumā.
Krievija maijā atsāka tiešos lidojumus uz Gruziju. Poļjanskis sacīja, ka Maskavas saites ar šo valsti pakāpeniski uzlabojas, tiek nodrošināta sadarbība tūrisma un ekonomikas nozarēs.
"Taču rusofobiskie Rietumi nav apmierināti un par katru cenu cenšas starp mums iedzīt ķīli. Šis paziņojums to skaidri parāda," apgalvo Krievijas diplomāts.
Kremlim ierastajā retorikā Poļjanskis tālāk vaino Ukrainu tās teritorijā notiekošajā karā, apgalvojot, ka tieši šī valsts 2014. gadā pēc Krimas aneksijas kļuva "pretkrieviski noskaņota". Tāpat Poļjanskis atkārtoja jau vairākkārt Maskavas paustos melus, klāstot, ka Ukrainu savu ģeopolitisko interešu vārdā šobrīd upurē ASV un tās sabiedrotie Rietumi un,ka tur notiekošais ir NATO karš pret Krieviju, kas notikšot līdz pat pēdējam ukrainim.
KONTEKSTS:
Konflikts starp Krieviju un Gruziju nesākās pēkšņi – nemieri starp Gruziju un tās autonomo teritoriju Dienvidosetiju neskaitāmas reizes pierimuši un atsākušies pēc PSRS sabrukuma. 2008. gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār separātisko provinci reaģēja arī Krievija. Maskava ieveda savus spēkus Dienvidosetijā un padzina no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupēja daļu Gruzijas teritorijas.
Oficiāli tas netiek saukts par karu, bet bruņotu konfliktu. Tā aktīvajā fāzē un arī vairākās nedēļās pēc tam dzīvības zaudēja apmēram 400 cilvēki, bet vairāk nekā 100 000 bija spiesti pamest mājas. Tika nodarīti milzīgi infrastruktūras postījumi un iznīcināti neskaitāmi īpašumi.
Tiek lēsts, ka šis piecu dienu konflikts Krievijai izmaksāja pusmiljardu ASV dolāru, bet Gruzijai – divreiz vairāk, neskaitot pārējos zaudējumus.
