"Mēs uzskatām, ka Krievija meklē iespējas vājināt Moldovas valdību, iespējams ar galīgo mērķi iegūt Krievijai draudzīgāku administrāciju," žurnālistiem paziņoja Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.
Moldovas valdība cenšas veidot ciešākas saites ar Rietumiem un sadarbojas ar kaimiņos esošo Ukrainu, kas šobrīd cīnās ar Krievijas agresiju.
Tikmēr Moldovai piederošo separātisko Piedņestras apgabalu faktiski kontrolē Krievija, kas tur izvietojusi tā dēvēto miera uzturētāju kontingentu.
"Krievijas aktori, no kuriem dažiem ir pastāvošas saites ar krievu izlūkdienestiem, mēģina Moldovā sarīkot un izmantot protestus kā pamatu inscenētam dumpim pret Moldovas valdību," norādīja Kērbijs.
Viņš piebilda, ka Vašingtona tic "Moldovas demokrātiskajām un ekonomiskajām institūcijām un to spējai pretoties šiem draudiem" un ka ASV turpinās atbalstīt Kišiņevu.
Kērbijs arī pavēstīja, ka Savienotās Valstis aktivizē Moldovas informēšanu par Krievijas darbībām, lai Kišiņeva varētu izjaukt krievu plānus.
Arī Moldovas iekšlietu ministre Ana Revenko, viesojoties piektdien Briselē, atzina, ka situācija ir sarežģīta. Tomēr tiesībsargājošās iestādes darot visu, lai nepieļautu demokrātiski ievēlētās valdības gāšanu.
"Man bieži vaicā, vai Moldova ir nākamais mērķis. Man uz to ir tikai viena atbilde: demokrātija un miers Eiropā ir īstais mērķis. Situācija Moldovā ir ļoti nestabila.
Mēs redzam, ka Maskava, kā arī interešu grupas un bēguļojošie oligarhi apvieno visus savus resursus, lai destabilizētu situāciju Moldovā līdz tādam līmenim, kas ļautu mainīt Kišiņevas demokrātisko virzienu," sacīja Revenko.
