Pašlaik Baltkrievijā nepastāv reāla opozīcija, jo vairums tās līderu atrodas ieslodzījumā vai trimdā, bet Lukašenko ir kļuvis par līdzdalībnieku Krievijas karā pret Ukrainu.
Protesti tika apspiesti
2020. gadā pirms vēlēšanām valdošais režīms arestēja vairākus opozīcijas kandidātus, bet vēlēšanām pielaida tolaik maz zināmo angļu valodas skolotāju Svjatlanu Cihanousku, kura, kā uzskata opozīcija, saņēma vairāk balsu nekā Lukašenko.
Pēc vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija pasludināja par viltotiem, Baltkrievijā izcēlās nepieredzēti plaši protesti.
2020. gada 9. augusta vakarā Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas ielās izgāja desmitiem tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret tolaik jau 26 gadus valdījušā Lukašenko viltus uzvaru vēlēšanās. Viņi bija pārliecināti, ka patiesā vēlēšanu uzvarētāja ir Cihanouska.
Varasiestādes pret pārsvarā miermīlīgajiem protestētājiem vērsās ar brutālu spēku, smagi piekaujot un arestējot simtiem demonstrantu.
Neraugoties uz režīma nežēlību, protesti pret vēlēšanu viltošanu turpinājās vēl vairākus mēnešus, tomēr Lukašenko tos izdevās apspiest.
Vairāki opozīcijas līderi, piemēram, Marija Koļesņikova, nonāca cietumā, bet Lukašenko vēlēšanu oponente Cihanouska bija spiesta pamest valsti pēc tam, kad režīms viņai izteica draudus.
Cihanouska: Baltkrievi nav padevušies
Trīs gadus pēc viltotajām prezidenta vēlēšanām un plašajiem protestiem Baltkrievijā faktiski ir iznīdēta jebkāda opozīcija, jo pat tie, kuri neatbalsta Lukašenko, neatļaujas publiski kritizēt varu bailēs zaudēt darbu vai nonākt aiz restēm.
Saskaņā ar cilvēktiesību centra "Viasna" aplēsēm, pašlaik Baltkrievijā ir 1494 politieslodzītie, bet pret vēl vairākiem tūkstošiem cilvēku ir uzsākti kriminālprocesi par dalību 2020. gada protestos.
Pieminot 2020. gada notikumus, Lietuvā dzīvojošā Baltkrievijas opozīcijas līdere Cihanouska trešdien izplatīja videopaziņojumu, kurā uzsvēra, ka pirms trīs gadiem baltkrievu tauta izvēlējās demokrātiju, neatkarību un brīvību, taču viņu izvēli nozaga.
Today, we mark the 3rd anniversary of the 2020 elections & the Day of Solidarity with Belarus. On this day, I ask you to raise your voice & show your support – for political prisoners, for every Belarusian yearning for freedom. Our strength is in unity; together, we will prevail. pic.twitter.com/MtZQSnmHGE
— Sviatlana Tsikhanouskaya (@Tsihanouskaya) August 9, 2023
Cihanouska sacīja, ka baltkrievi nav padevušies.
"Mēs meklējam veidus, kā panākt vienotību. Mēs atbalstām politieslodzītos un mūsu brīvprātīgos, kuri cīnās Ukrainā. Mēs radām ekonomisko un politisko spiedienu uz nelegālo režīmu. Mēs to sakaujam diplomātiskajā frontē.
Mēs sagatavojam augsni, lai režīma amatpersonas tiktu sauktas pie atbildības par viņu pastrādātajiem noziegumiem," sacīja Cihanouska.
Starptautiskā sabiedrība nosoda Lukašenko režīmu
Arī starptautiskā sabiedrība piemin Lukašenko viltotās vēlēšanas. Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītāja Žuzepa Borela runasvīrs Peters Stano sacīja, ka trīs gadus pēc režīma vardarbīgās vēršanās pret protestiem Baltkrievijā cilvēktiesību situācija ir pasliktinājusies.
"Režīms pastiprina represijas pret savu tautu, pārkāpjot starptautiskās tiesības un pašas Baltkrievijas starptautiskās saistības. Pašlaik gandrīz 1500 politieslodzīto ir ieslodzīti briesmīgos apstākļos, pret viņiem slikti izturas un viņus spīdzina, viņiem nav iespēju tikties ar savām ģimenēm, un viņiem nav pieejami būtiski veselības aprūpes pakalpojumi. Cilvēki arī mirst cietumos," norādīja Stano.
Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri trešdien kopīgā paziņojumā secina, ka Lukašenko sabradāja baltkrievu tautas demokrātiskos centienus un tiesības.
Ministri norāda, ka noziedzīgā varas sagrābšana, ko īstenoja nelikumīgais Lukašenko režīms, izraisījusi masveida iekšējas represijas, līdzdalību kara un agresijas noziegumos.
Rīgā trešdien plkst.19 notiks baltkrievu kopienas rīkots gājiens no Nacionālās bibliotēkas līdz Brīvības piemineklim, atzīmējot trešo gadadienu kopš viltotajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un vardarbīgās protestu apspiešanas.
Šodienā pirms trim gadiem Baltkrievijas cilvēki piedzīvoja asiņainas izrēķināšanās un baltas cerības laiku. 🤍❤️🤍 Par daudzu politiski ieslodzīto likteni vairs nav ziņu, kopskaits jau tuvu 1,5 tūkstošiem. Paldies @free_Belarus_lv ka palīdziet neaizmirst. Šodien 19 gājiens no LNB
— Vaivare (@vaivarei) August 9, 2023
Pasākumā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš atbalsta baltkrievu pilsoniskās sabiedrības centienus dzīvot brīvā, demokrātiskā un eiropeiskā Baltkrievijā bez Krievijas dominances.
Aicina nebraukt uz Baltkrieviju un neatbalstīt Lukašenko režīmu
Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda biedrības "FreeBelarus" valdes locekle Ilva Everte, Baltkrievijas opozīcijai pašlaik ļoti svarīgs ir gan praktisks, gan simbolisks atbalsts, piemēram, baltisarkanbaltie karogi Rīgas ielās.
Everte arīdzan aicina Latvijas iedzīvotājus nepakļauties Lukašenko režīma propagandai un nedoties tūrisma braucienos uz Baltkrieviju.
"Katrs eiro vai Baltkrievijas rublis, ko cilvēki iztērē Baltkrievijā, nonāk režīma rokās un to izmanto represijām pret iedzīvotājiem," uzsver Everte.
Viņa arī norāda, ka šādu braucienu laikā nav iespējams garantēt pašu ceļotāju drošību.
Pieminot Baltkrievijas viltoto vēlēšanu trešo gadadienu, Eiropas Parlamenta (EP) delegācija sadarbībai ar Baltkrieviju ir izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka "Baltkrievija piedzīvo savas drūmākās stundas kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā".
Paziņojumā arī norādīts, ka Lukašenko savtīgos politiskos nolūkos pieļauj nevaldāmu un postošu Baltkrievijas nonākšanu Krievijas rokās, ko apliecinot viņa režīma līdzdalība Maskavas agresijas karā pret Ukrainu, Ukrainas bērnu piespiedu deportācija, Krievijas taktisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijas teritorijā un algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieku pārvietošana Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu robežas tuvumā.
EP deputāti arī norādījuši uz cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā un atgādināja par daudzajiem politieslodzītajiem.
Tāpat viņi pauda solidaritāti ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, kuri cīnās par brīvu, suverēnu un demokrātisku Baltkrieviju.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti.
Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
