Vizītes laikā Siliņa tikās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru.
Siliņai bija paredzēta tikšanās arī ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu, bet to nācās atcelt, jo Kariss informēja, ka ir apslimis.
Amatpersonas pārrunāja sadarbību tādās jomās kā ekonomika, drošība un aizsardzība, enerģētika, satiksme un transports, kā arī izglītība un kultūra.
Kopīgā abu valstu valdību vadītāju preses konferencē Siliņa uzsvēra: "Latvijai un Igaunijai ir izcila sadarbība un lieliskas kaimiņattiecības.
Es varu apliecināt, ka mēs kopā ar Igaunijas premjerministri veidojam arī skaļu balsi Eiropas Savienībā, iestājoties gan par savu drošību, gan par Ukrainas drošību."
Drošības un aizsardzības jomās valstīm ir visciešākā sadarbība, piemēram, veicot kopīgo pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkumu no Vācijas. Tāpat notiek aktīva sadarbība, attīstot kopīgus transporta savienojumus, īpaši "Rail Baltica".
Enerģētikas jomā Latvijas valdības vadītāja izcēla Baltijas valstu vienošanos par elektrības tīklu desinhronizāciju. Tāpat pārrunāta tēma par gāzes un sakaru savienojumu bojājumiem Baltijas jūrā, kā arī sadarbība Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanā potenciālā krīzes situācijā.
Siliņa arī uzsvēra, ka Inčukalna gāzes krātuve ir gandrīz pilna un var nodrošināt piegādes reģionam, tajā skaitā Igaunijai.
Saistībā ar reģionālo drošību un NATO Siliņa uzsvēra abu valstu vienprātību par to, ka Krievija un tās veiktais iebrukums Ukrainā apdraud Eiropas un pasaules drošību. Tāpēc svarīgi turpināt Eiropas Savienības, NATO un partnervalstu atbalstu Ukrainai, lai panāktu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanu starptautiski atzītajās robežās.
Valdību vadītājas bija vienisprātis par to, ka nepieciešams stiprināt sankcijas pret Krieviju un cīņu pret sankciju apiešanu.
Tāpat jāturpina darbs pie tā, lai Krievija par savas agresijas noziegumiem Ukrainā nestu pilnu atbildību.
Ministru prezidente uzsvēra, ka, gatavojoties NATO samitam 2024. gadā ASV, Vašingtonā, svarīgi aktīvi strādāt pie reģionālo aizsardzības plānu īstenošanas, tai skaitā stiprinot arī NATO pretgaisa aizsardzību. Svarīgi arī, lai Zviedrija pievienotos NATO iespējami drīz.
Siliņa arī pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas rekomendāciju sākt sarunu procedūru par Ukrainas un Moldovas pievienošanos Eiropas Savienībai. Amatpersonas bija vienisprātis par to, ka decembrī Eiropadomei jāpieņem šai rekomendācijai atbilstošs lēmums par sarunu uzsākšanu.
