Kijiva – pilsēta kā pilsēta, bet ar raķetēm

Ukrainas galvaspilsēta Kijiva atrodas valsts ziemeļu daļā, tajā ir aptuveni 3 miljoni iedzīvotāju. Pilsētā nestrādā lidosta, uz to nevar aizlidot. Citādi, vērojot no malas, teju divus gadus pēc kara sākuma Kijiva ir kā jebkura cita pilsēta, kur cilvēki dodas savās ikdienas gaitās uz darbu, veikalu vai citviet. 

Tomēr Kijiva ir pilsēta, kuru samērā regulāri apšauda ar raķetēm, tai uzbrūk droni. Cilvēki pilsētu uzbrukumu dēļ ir pametuši. Ir arī bojāgājušie. Kijivai pretim ir īsts un dzīvs ienaidnieks – Krievija, kas šeit atnesusi uzbrukumus un nogalināšanu.

Krievija par Kijivu nav aizmirsusi ne uz brīdi

Līdz ar Krievijas uzbrukuma sākumu 2022. gada 24. februārī Kijiva bija viens no galvenajiem Krievijas mērķiem – uz Ukrainas galvaspilsētu virzījās Krievijas armijas kolonnas, gaisa spēki bombardēja apkārtējos lidlaukus, pašā pilsētā darbojās diversantu grupas. Sekoja arī slaktiņš Bučā, tad cīņas aptuveni 30 kilometrus attālajā Irpiņā, bet Kijiva palika neieņemta. Šajā frontē Krievija cieta sakāvi.

Tagad frontes līnija ir vairāku simtu kilometru attālumā, taču Krievija par Kijivu nav aizmirsusi ne uz brīdi. Arvien notiek regulāri uzbrukumi no gaisa, ar ko cīnās pilsētas pretgaisa aizsardzības sistēmas. 

Pilsētā ir regulāras trauksmes. Tāda atskanēja arī lielveikalā, kad to apmeklēja "Aizliegtais paņēmiens". Paziņojums skan ukraiņu un angļu valodā, krievu – ne. Īpašā lietotne, kas ir teju katra ukraiņa telefonā, vēsta, ka trauksme ir tāpēc, ka Krievijā no Ukrainas netālu esošajā lidlaukā gaisā pacēlusies kaujas lidmašīna "Mig". Šādos brīžos ir jādodas uz tuvāko patvertni, un Kijivā norādes par tām ir gana bieži, bet ne gluži visur. Daudzviet nav arī pazemes autostāvvietu. Trauksmju laikā sabiedriskais transports apstājas, privātās automašīnas gan brauc.

Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma visā Kijivas apgabalā dažādās vietās gaisa trauksmes kopumā bijušas aptuveni 2500 reižu. Vidējais ilgums – viena stunda. Ilgākā trauksmes situācija – pat tuvu 7 stundām. Jāatzīmē, ka ne ar visām raķetēm un droniem pretgaisa aizsardzības sistēmas tiek galā. 

Algu vajag arī kara laikā

Kijivā darbu turpina arī dažādi uzņēmumi. 

Piemēram, Olgai jau kopš 2008. gada pieder uzņēmums paneļu māju projektēšanai, ražošanai un uzstādīšanai. Sieviete kopā ar biznesa partneri Aleksandru Kijivā turpina darbu par spīti Krievijas uzbrukumiem. Olga paļaujas uz pretgaisa aizsardzības sistēmu. Biznesā gandrīz divu gadu laikā bijuši dažādi posmi. Kara sākums likās bezcerīgs, bija jāsteidz palīgā tiem, kas mājas zaudēja karā. Taču ar laiku saprasts, ka pat kara laikā cilvēkiem vajag naudu, tāpēc darbinieku algošana un darbība turpināta, lai arī kādas grūtības karš sagādājis.

Gatavība doties uz patvertni – neizbēgama skolu dzīves sastāvdaļa

Kijivas ģimnāzija Nr.34 – it kā skola kā skola, bet šī ir skola, kas ir piedzīvojusi un zina, ko nozīmē sprādziena vilnis. Skola nav piedzīvojusi tiešu raķetes trāpījumu, bet 2022. gada 18. martā to skāra sprādziena vilnis – tika izsista lielākā daļa logu, pagalmā un kabinetos mētājās mašīnu gabali, gumijas un citi gruži. Skolu atjaunoja aptuveni pēc pusgada. 

Un šai skolā tāpat kā daudzās citās Kijivas izglītības iestādēs vairāki skolēni atrodas ārvalstīs, mācoties valstīs, kur ir droši. Šie skolēni mācās gan mītnes zemes skolās, gan Ukrainas skolās. Visas atzīmes tiek pielīdzinātas ukraiņu sistēmai, lai skolēns varētu atgriezties un ieplūst atkal Ukrainas izglītības sistēmā.

Arī skolās neizbēgama dzīves sastāvdaļa ir trauksmes. Tādos gadījumos jāiet lejā uz skolas patvertni, kur nu konkrētā skola to pamanījusies ierīkot. Mācības šādās situācijās, protams, ir traucētas. 

Uzticības tālruņa zvanu skaits gandrīz dubultojies

Vairākiem bērniem karš izšķīris ģimenes. Netrūkst stāstu, piemēram, par Krievijas okupācijai pakļautu vecmāmiņu vai frontē karojošu tēvu. Ukrainas nevalstiskās organizācijas "Convictus" pārstāve Jūlija Carevska atklāja, ka aina ir drūma – uzticības tālruņa zvanu skaits gandrīz dubultojies. Riska zonas ir arī vietās, kur vienkopus uzturas cilvēki no karadarbības teritorijām. No Krievijas iebrucējiem Ukrainas cilvēki cietuši arī seksuālā vardarbībā.

Karš un māksla: teātri skatās ar mēteli mugurā

Cilvēki Kijivā arī turpina baudīt mākslu, tostarp dodas uz teātri, kur skatītāji ir dažādi, bet ir viena līdzība – visiem arī izrādes laikā mugurā ir mētelis, jo jebkurā brīdī var būt gaisa trauksme un tad jādodas uz patvertni. 

Teātris arī piedzīvojis saturiskas pārmaiņas. Proti, līdz 24. februārim te visas izrādes bija tikai krieviski un teātra nosaukums ietvēra arī "krievu drāmas" nosaukumu, pēc kara sākuma tas šķita neiespējami. No teātra repertuāra līdzīgi kā no ielu nosaukuma plāksnes līdzās pašam teātrim nu ir izsvītrots, piemēram, arī krievu dzejnieka Aleksandra Puškina vārds, tā vietā pagājušā gadsimta ukraiņu kultūras mecenāta Jevgena Čikaļenko vārds.

Pēc kara sākuma Kijivas mākslas pasaule atskārusi, cik liela bijusi Krievijas pasaules ietekme. Tagad ukraiņi arvien vairāk sāk iepazīt Ukrainas mākslu un novērtē pašu māksliniekus. 

Komandantstundas dēļ naktsklubi pārtapuši par "vakarklubiem"

Naktsdzīves nav ne Kijivā, ne arī visā Ukrainā. Tagad no pusnakts līdz pieciem rītā Kijivā ir komandantstunda, kas nozīmē, ka visi cilvēki sēž mājās un nekur apkārt nestaigā. Tagad bijušos naktsklubus sauc par "vakarklubiem" jeb ballītes sākas pirms 18.00 un beidzas ap 22.00 vakarā. Tomēr šie klubi arvien ir apmeklēti, daudziem tā ir vieta, kur dalīties ar emocijām kara laikā. Naktsdzīvi brīvajā laikā baudīt mēdz arī Ukrainas armijas karavīri.

Krievija varu un politisko kursu cenšas realizēt arī caur baznīcu

Ukrainā dominējošā ir pareizticīgā baznīca. Krievija savu varu un politisko kursu cenšas realizēt arī caur baznīcu, caur tās garīdzniekiem, cenšoties tā ietekmēt ticīgo prātus.