Lai pieņemtu likumprojektu, Senātā to vajadzēja atbalstīt vismaz 60 senatoriem, bet par nobalsoja tikai 49, savukārt 50 senatori bija pret.
118 miljardus dolāru vērtais likumprojekts paredzēja piešķirt 60 miljardus Ukrainai un 14 miljardus Izraēlai, bet šis atbalsts bija apvienots vienā priekšlikumā ar ASV dienvidu robežas stiprināšanu un cīņu pret nelegālo imigrāciju. ASV iekšpolitikā tas ir īpaši ass jautājums, jo republikāņi pārmet demokrātiem un ASV prezidentam Džo Baidenam bezdarbību.
Senāta demokrātu līderis Čaks Šumers piedāvā jau trešdien sarīkot atsevišķu balsojumu par palīdzības piešķiršanu ASV partneriem (Ukrainai, Izraēlai un Taivānai), nesaistot šo jautājumu ar lielus strīdus izraisījušo ASV robežas stiprināšanas jautājumu.
Līdz prezidentūras termiņa beigām šī varētu būt pēdējā Džo Baidena administrācijas iespēja piešķirt Ukrainai jaunu palīdzības pakotni.
Lai likumprojekts virzītos uz priekšu, nepieciešamas 60 balsis. Senātā demokrātiem ir 51 vieta, bet republikāņiem ir 49 balsis.
Uz balsojuma galda būtu jāgulstas 118 miljardu ASV dolāru vērtam likumprojektam, kas paredz finansējumu vairākām būtiskām jomām – ASV dienvidu robežas stiprināšanai, kā arī militārajai palīdzībai Ukrainai, Izraēlai un Taivānai.
No visas summas visvairāk paredzēts atbalstam Ukrainai – vairāk nekā 60 miljardi dolāri, kas Ukrainai palīdzētu tikt pie tik svarīgā bruņojuma cīņai pret Krieviju.
Likums arī nodrošinātu 14,1 miljardu dolāru lielu militāru palīdzību Izraēlai.
2,44 miljardi dolāru būtu veltīti tam, lai risinātu drošības problēmas Sarkanajā jūrā, kur Jemenas hutu nemiernieki ir sākuši desmitiem uzbrukumu komerciālajai kuģošanai.
Teju 5 miljardi dolāru paredzēti, lai atbalstītu Taivānu.
Bet šobrīd ļoti karstajam ASV iekšpolitiskajam jautājumam – dienvidu robežas drošības stiprināšanai – jaunajā likumprojektā ir atvēlēti nedaudz vairāk nekā 20 miljardi dolāru. Turklāt varai būtu iespēja automātiski slēgt robežu, ja diennakts laikā reģistrēto nelikumīgo robežas šķērsošanas gadījumu skaits pārsniegtu 5000 cilvēku.
Un tieši šis punkts tur ķīlā visu likumprojektu, jo pret to aktīvi gatavojas iebilst republikāņi, sakot, ka likumprojektu neatbalstīs, jo tas nepietiekami stingri vēršoties pret nelegālo imigrāciju.
Līdz ar to analītiķi lēš, ka likumprojekts varētu gūt atbalstu tikai Kongresa augšpalātā Senātā, kur demokrātiem ir vairākums, bet Pārstāvju palātā, kur dominē republikāņi, tā nebūs.
Un tieši migrācija būs kārts, ko savā priekšvēlēšanu kampaņā vēlas izspēlēt arī republikānis Donalds Tramps, kurš nav ieinteresēts dot iespēju Baidenam gūt atbalstu migrācijas risinājumam.
Baidena valdībai ir iespējas arī bez balsojuma Kongresā piešķirt atbalstu Ukrainai, piemēram, novirzīt militāros resursus Ukrainai ne tieši, bet ar kādas citas valsts starpniecību. Tomēr arvien nav skaidrs, vai Baidens izvēlētos šādu ceļu.
ASV prezidents pēc Senāta balsojuma asi kritizēja republikāņu deputātus, kuri esot pakļāvušies Trampa spiedienam. Baidens apgalvoja, ka Tramps pirms balsojuma ir personīgi apzvanījis republikāņu senatorus un draudējis atriebties, ja viņi atbalstīts likumprojektu.
Demokrāti gatavojas tuvākajās dienās iesniegt Senātā likumprojektu par palīdzību ārvalstu sabiedrotajiem, tostarp Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, taču no šajā likumprojektā nebūs iekļauti pasākumi ASV dienvidu robežas stiprināšanai. Demokrāti cer, ka šis likumprojekts varētu iegūt vismaz 60 senatoru atbalstu.
