Izdevums publicējis Ukrainas pretuzbrukuma analīzi pēc intervijām ar vairāk nekā 30 augstākajām amatpersonām no Ukrainas, ASV un Eiropas valstīm.

Pentagons vēlējies, lai ofensīva sāktos aprīļa vidū, lai neļautu Krievijai turpināt nostiprināt savas pozīcijas. Bet ukraiņi vilcinājās, uzstājot, ka nav gatavi bez papildu ieročiem un apmācības.

"Mums tika solīti vairāki datumi," medijam stāstīja augsta ranga ASV valdības amatpersona. "Bija aprīlis, maijs, jūnijs. Pretuzbrukums arvien tika atlikts."

Tikmēr ienaidnieka aizsardzība nostiprinājās. ASV militārās amatpersonas bija nobijušās, redzot, kā Krievijas spēki izmantoja šīs aprīļa un maija nedēļas, lai izkliedētu ievērojamu daudzumu papildu mīnu, kas, pēc amatpersonu domām, rezultātā ievērojami apgrūtināja Ukrainas karaspēka virzīšanos.

Pērn vēlā rudenī ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins runājis ar Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Valēriju Zalužniju un jautājis viņam, kas Ukrainai būtu nepieciešams pavasara ofensīvai. 

Toreiz Zalužnijs atbildējis, ka viņam vajag vismaz 1000 bruņumašīnu un deviņas jaunas brigādes, kas apmācītas Vācijā un gatavas kaujai. Ostins esot norādījis, ka to ir teju neiespējami paveikt. 

Tiesa, jau februārī Ostins bija optimistiski noskaņots un norādīja uz dažādo palīdzību, kas Ukrainai tiek sniegta, un kurai būtu jānes rezultāti kaujas laukā.

"Katrai sistēmai, ko mēs nodrošinām, mēs apmācīsim karaspēku šīs sistēmas lietošanā, bet mēs arī nodrošināsim viņiem papildu apmācību par manevriem, par karavīru integrāciju, par uzturēšanu un apkopi. Un tāpēc ar šīm papildu iespējām, labāk apmācītām vienībām, platformām, kas šajā vidē var darboties daudz labāk, es domāju, ka viņiem būs patiešām labas izredzes panākt diezgan ievērojamas pārmaiņas kaujas laukā un nostiprināt un izmantot viņu iniciatīvu tālākā ceļā," sacīja Ostins.

Pēc dažādu scenāriju izspēlēšanas amerikāņi uzstāja, ka frontāls uzbrukums ir iespējams un ka Ukrainas spēki labākajā gadījumā varētu sasniegt Azovas jūru un nogriezt Krievijas karaspēku dienvidos 60–90 dienās. Tehnikas un dzīvās spēkā zaudējumi šādā scenārijā sasniegtu 30–40%.

Taču amerikāņu amatpersonas arī uzskatīja, ka vairāk Ukrainas karaspēka galu galā ies bojā, ja Kijivai neizdosies veikt izšķirošu ofensīvu un konflikts izvērtīsies par ilgstošu iznīcināšanas karu.  Ukraina turpinājusi uzstāt uz plašām operācijām daudzviet frontes līnijā, tostarp paturot lielus spēkus pie Bahmutas.

ASV izlūkiem gan bija krietni piezemētākas prognozes nekā ASV armijai, vērtējot, ka ofensīvai bija tikai 50 procentu izredzes uz panākumiem, ņemot vērā Krievijas izveidoto un nostiprināto aizsardzību.

Kāda Ukrainas amatpersona arī norādījusi, ka NATO kauju modelēšana nekam nederot, jo šis karš ir citādāks. Amerikāņi galu galā piekāpušies Ukrainai.

Ukraiņi arī norādīja, ka viņus mudina cīnīties tādā veidā, par kādu neviena NATO valsts nekad neiedomātos - bez efektīvas gaisa spēku klātbūtnes.

Tāpat Ukraina sūdzējās, ka solītais aprīkojums tiek piegādāts novēloti vai ierodas kaujai nepiemērots, tādēļ maijā pretuzbrukumu nebūs iespējams sākt. Vēl aprīlī sanāksmē Ramšteinas aviācijas bāzē Zalužnija vietnieks emocionāli uzrunājis klātesošos, sakot, ka daļa no saņemtā aprīkojuma nav piemērota kaujai.

"Mums ir žēl, bet dažas no saņemtajām kaujas iekārtām nav piemērotas kaujas apstākļiem," Mihailo Zabrodskis sacīja ASV aizsardzības sekretāram Loidam Ostinam un viņa palīgiem, apgalvoja kāda bijusī augsta ranga Ukrainas amatpersona. 

Zalužnija vietnieks esot norādījis, ka piegādātie "Bradleys" un "Leopard" ir vai nu ar bojātām vai bez kāpurķēdēm, savukārt vācu "Marder" kaujas mašīnām trūka radio iekārtu. Tās bija vien dzelzs kastes ar kāpurķēdēm - bezjēdzīgas, jo vienības savā starpā nevarēja sazināties, viņš teica.

Ukrainas amatpersonas arī sacīja, ka pretuzbrukuma vienībām trūka pietiekama skaita atmīnēšanas un evakuācijas transportlīdzekļu.

Pentagons veicis pārbaudi un secinājis, ka Ukrainas spēki nav pareizi rīkojušies ar visu aprīkojumu pēc tā saņemšanas un uzdevis ciešāk pieskatīt to, kā aprīkojums tiek izmantots.

Līdz ofensīvas sākumam ukraiņi no amerikāņiem saņēma daudzus desmitus tehnikas vienību un citu aprīkojumu. Zalužnijs lūdza 1000 bruņumašīnu, bet Pentagons nodrošināja 1500.

Taču, kad jau pretuzbrukums ar nokavēšanos jūnijā bija sācies, dienvidos tika piedzīvoti lieli tehnikas un dzīvā spēkā zaudējumi, cenšoties ar tur esošajiem spēkiem, kas bija mazāki nekā pie Bahmutas, tomēr izlauzties līdz Azovas jūrai. Taču tas neizdevās un taktika bija jāmaina.

Izdevums raksta, ka jūnija vidū NATO galvenajā mītnē Briselē ASV aizsardzības ministrs vaicājis toreizējam Ukrainas aizsardzības ministram Oleksijam Rezņikovam, kādēļ pretuzbrukumā netiek izmantotas Rietumu atmīnēšanas iekārtas vai dūmi savas kustības maskēšanai. Rezņikovs sacīja, ka šos lēmumus pieņēmuši Ukrainas militārie komandieri, kā arī norādīja, ka Ukrainas bruņumašīnas iznīcināja Krievijas helikopteri, bezpilota lidaparāti un artilērija katru reizi, kad tie mēģināja virzīties uz priekšu. Esot arī trūcis tik ļoti būtiskais atbalsts no gaisa.

"The Washinton Post" vēsta – septiņdesmit procenti vienā no karaspēka brigādēm, kas vadīja pretuzbrukumu un bija aprīkotas ar jaunākajiem Rietumu ieročiem, devās kaujā bez iepriekšējas pieredzes. Bet militārās kampaņas sākumā ASV spēku komandieris Eiropā vairākas nedēļas nevarēja sazināties ar Ukrainas augstāko komandieri, jo valdīja spriedze par to, ka ASV apšaubīja Kijivas lēmumus kaujas laukā.

Eļļu ugunij pielej arī baumas par nesaskaņām starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un armijas komandieri Valēriju Zalužniju.  Izskanējis, ka Zelenskis ar dažiem Bruņoto spēku komandieriem sazinās, Zalužniju apejot, un tas Zalužnijam traucē komandēt visu armiju, vēsta tīmekļa medijs "Ukrainska pravda". Zelenskis un viņa birojs noliedz, ka šāds konflikts pastāvētu.