Viņš arī atgādināja, ka Lietuvas un Polijas armijas 2022. gadā izstrādāja tā dēvēto Oršas plānu, kura lielākā daļa ir klasificēta.

"Tas paredz savstarpēji savienojamus pasākumus abās robežas pusēs gan drošības garantēšanai, gan reaģēšanai uz noteiktiem draudiem. Tas ir darbs, ko mēs veicam šajā virzienā, jo šie jautājumi ir tieši saistīti. Otrs jautājums būtu, ja poļi mūs neaizsargās, kā mēs aizstāvēsim Suvalku koridoru, un mēs iedziļināmies šajās detaļās. Suvalku koridors ir mūsu aizsardzības un konkrētas plānošanas darba kārtībā," Budris otrdien teica ziņu radiostacijai "Žiniu radijas". "Nav nekādu juridisku ierobežojumu, lai visus šos plānus realizētu šajā vietā," uzsvēra Nausēdas padomnieks.

Tā viņš komentēja piektdien televīzijas kanāla "TV3" pārraidītu Lietuvas premjerministres Ingrīda Šimonītes komentāru, ka Polijas juridiskie ierobežojumi "neparedz pienākumu" sūtīt karaspēku uz ārzemēm pat kara gadījumā, kas attiektos arī uzbrukuma Lietuvai gadījumā.

Tomēr vēlāk premjerministre precizēja, ka viņa nav domājusi, ka "poļi mūs neaizstāvēs", bet gan viņa esot runājusi par konkrētiem juridiskiem ierobežojumiem, kas pašlaik tiek risināti ar Poliju "politiskā līmenī". Šimonīte arī sacīja, ka viņa nevar detalizētāk izklāstīt, par kādiem ierobežojumiem viņa runā.

Lietuvas prezidenta padomnieks pieļāva, ka diskusijas par iespējamiem ierobežojumiem Polijas karaspēka izvietošanai varētu būt izraisījuši agrākie valsts aizsardzības plāni.

"Pirmo reizi NATO veido reģionālos plānus, kas ir operatīvā līmenī, tas nozīmē, ka šie ir pirmie plāni, kurus var paņemt un īstenot praksē," sacīja Budris.

Viņš paskaidroja, ka iepriekš "operatīvie plāni bija valsts mēroga lieta, nedaudz izmantojot ļoti augstas gatavības apvienotās operatīvās grupas. Mēs esam redzējuši dažas atšifrētas Polijas aizsardzības plānošanas detaļas, un mēs redzējām, ka aizsardzības līnija vienā posmā bija redzama uz Vislas upes un tālāk". Viņaprāt, saistībā ar šādu kontekstu varētu rasties viedoklis, ka Baltijas valstu aizsardzība ir nodalīta no Polijas.

Kā teica Lietuvas prezidenta padomnieks, jauno reģionālo aizsardzības plānu pieņemšana pagājušajā vasarā ir novērsusi "tādus neatrisinātus jautājumus, ka kāds noteikti neies cauri kādam robežpārejas punktam".

"Mēs strādājam pie plāniem, mēs skatāmies, kā nodrošināt Suvalku drošību, un mēs neapšaubām mūsu sabiedroto saistības, un es ceru, ka neviens neapšauba Lietuvas apņemšanos dot savu ieguldījumu kaimiņvalstu, tostarp Polijas, aizsardzībā," viņš sacīja.

Budris arī uzsvēra, ka prezidents Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duda regulāri runā par tā sauktā Suvalku koridora aizsardzību.

Pēc viņa teiktā, gan pirms NATO samita notikušo Lietuvas un Polijas kopīgo mācību, gan arī šajās dienās notiekošo mācību mērķis ir palielināt Polijas karaspēka pārvietošanās biežumu pāri robežai, nodrošinot kopīgas operācijas un apstākļus, kuros abu valstu karaspēks varētu darboties kopā.

"Miera laikā mēs runājam par mācībām, bet krīzes laikā mēs runājam par hibrīdsituācijām un par to, kā mēs uz tām reaģēsim," sacīja Budris.

"Ne visi šo debašu aspekti ir pozitīvi, īpaši tad, ja mēs apšaubām savus kaimiņus. Lietuvā jūtama tendence apšaubīt lietas, jo mēs apšaubām mūsu Vācijas sabiedrotos, apšaubām vienu kaimiņu, tad apšaubām otru kaimiņu, apšaubām ASV. Tas pats par sevi neko nerada un neko nepievieno citiem jautājumiem," sacīja Budris.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien apmeklēja Lietuvu un sacīja, ka Lietuvas un Polijas solidaritāte ir neapšaubāma. Viņš arī piebilda, ka Polijas un Lietuvas ārlietu un aizsardzības ministri drīzumā "lems par visām detaļām, lai nebūtu nekādu komunikācijas problēmu un neskaidrību", lai izvairītos no spekulācijām šajā jautājumā.

NATO līguma 5. pants paredz, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām sabiedroto valstīm tiks uzskatīts par uzbrukumu visām valstīm. Saskaņā ar šo pantu visām NATO dalībvalstīm ir jāvienojas par rīcību, lai palīdzētu uzbrukušajam sabiedrotajam. Tomēr jebkurai rīcībai ir nepieciešama visu NATO valstu piekrišana.

Līdz šim šis pants ir aktivizēts vienu reizi – 2001. gadā pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

Suvalku koridors ir aptuveni 100 kilometrus gara zemes josla uz Lietuvas un Polijas robežas, kas atrodas starp Krievijas pārvaldīto Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalu rietumos un Baltkrieviju austrumos.