Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Prioritāro sporta veidu noteikšana - neapskaužami līkloči ekspertiem

Alternatīvais piedāvājums prioritāro sporta veidu noteikšanā

Izšķir atpazīstami sasniegumi un aktivitāte: Tapis alternatīvs prioritāro sporta veidu rangs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Prioritāro sporta veidu noteikšanas process Latvijā ir raisījis plašas diskusijas sporta sabiedrībā, jo pieņemtie lēmumi var būtiski ietekmēt attīstības iespējas. Savu alternatīvo piedāvājumu prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem izstrādāja Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis, kura veiktajos aprēķinos iekļauti sporta veidu sasniegumi un aktivitātes, taču ar atšķirīgiem akcentiem nekā par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā darba variantā

ĪSUMĀ:

  • Alternatīvajā rangā panākumi vērtēti sporta veida popularitātes kontekstā.
  • Trešdaļu punktu alternatīvajā rangā piešķir par sasniegumiem, pārējos – par dažādām aktivitātēm.
  • Izejas dati aprēķiniem ir IZM sagatavoti, algoritms – modificēts.
  • Aktivitāšu izvērtējumā piemērota Latvijas Sporta federāciju padomes metodika, bet ar mainītiem akcentiem.
  • Alternatīvajā rangā pirmās trīs vietas ieņem basketbols, vieglatlētika un futbols.

LaMSF prezidents savu piedāvājumu neuzskata par vislabāko vai objektīvāko, jo, pēc viņa teiktā, pareizākie aprēķini vispār nepastāv. Lazdovskis centies savā versijā sabalansēt sporta veidu panākumus kopā ar to atpazīstamību un papildus vērtēt dažādus aktivitāšu kritērijus, lai vismaz daļai sabiedrības saprotamu rangu.

Klikšķiniet, lai redzētu pilnu alternatīvu prioritāro sporta veidu ranga tabulu:

Lazdovska izveidotā tabula nosacīti sastāv no divām daļām, no kopējā 150 punktu vērtējuma trešdaļu veidojot sasniegumiem attiecīgajā sporta veidā, bet pārējie ir dažādi aktivitāšu rādītāji.

Par svarīgu argumentu sasniegumu izvērtēšanā Lazdovskis uzskata panākuma atpazīstamību pasaulē un Latvijā.

Aprēķinam viņš pielietoja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotās tabulas, bet modificēja aprēķināšanas algoritmu. Piemēram, ja Latvijai būtu panākumi pasaulē populārākajā sporta veidā futbolā, tos vērtē ar 100% jeb koeficientu 100, katram nākamajam piemēro vienu procentu mazāk, savukārt pasaulē simtais populārākais sporta veids saņem koeficientu 1. Sporta veidi zem 100. vietas nevienu punktu nesaņem neatkarīgi no panākumiem, un tas Lazdovska veidotajā rangā neļauj pacelties specifiskiem un mazpazīstamiem sporta veidiem.

"Es neapšaubu to [pasaulē populārāko sporta veidu] rangu," teica Lazdovskis. "Kāds tas bijis, tādu es izmantoju, lai arī atsevišķās vietās man likās, ka tas neatbilst manam priekšstatam par to, kas ir vai nav populāri."

Lazdovskis arī izmantoja IZM sagatavoto sarakstu ar 50 populārākajiem sporta veidiem Latvijā,

pirmajam vērtējumā paredzot 100% un proporcionāli nulli - 51. vietai. IZM savos aprēķinos 80% rezultāta koeficientu noteica arī visiem tiem, kas ir ārpus TOP 100 pasaulē un ārpus TOP 50 Latvijā, mainīgajai daļai atstājot tikai 20%. Rezultātā veidojas rangs, kas šķiet nesaprotams līdzjutējiem, kuri seko sporta notikumiem, uzsvēra LaMSF prezidents.

Pārējās divas trešdaļas vērtējuma Lazdovskis modelēja pēc kritērijiem, kādus piemēro Latvijas Sporta federāciju padome, vērtējot federāciju aktivitātes. Taču Lazdovskis izmainīja kritēriju svaru, lai izceltu IZM definēto uzsvaru uz masveidību un jauniešu iesaistīšanos.

Datiem tika izmantota sporta veidu federāciju sniegtā informācija nemainītā veidā,

lai gan Lazdovskim šķiet, ka daļa datu nevarētu atbilst realitātei. "Es domāju, tur ir dažādas interpretācijas – viens ir licis licencētus sportistus, kuri piedalās sacensībās, cits arī visus sporta skolu bērnus un tā tālāk," paskaidroja alternatīvā ranga autors.

Ladzovskis izveidoja vairāku kritēriju kopumu, kur no atlikušajiem 100 punktiem piekto daļu dod masveidība. Tas ir juridisko biedru skaits federācijās, jauniešu dalība, aktivitāte sacensību rīkošanā Latvijā gan nacionālajos un jaunatnes čempionātos, kā arī starptautiskās sacensības. Tāpat iekļauta Latvijas sportistu dalības intensitāte starptautiskās sacensībās, kā arī sadaļa tautas un veterānu sportam. Sava loma ir federāciju ieguldījumam izglītības pasākumos – seminārus, treneru kursos un līdzīgās aktivitātēs, kā arī mazākā mērā pārstāvība starptautiskajās federācijās.

Alternatīvajā rangā pirmais divdesmitnieks Lazdovskim šķiet gana loģisks. Pēc viņa piemērotajiem kritērijiem, futbols rangā ir trešajā vietā, lai gan panākumu sadaļā tam rezultāts ir nulle.

Augstāk par futbolu rangā tad būtu līderis basketbols un vieglatlētika,

bet aiz pirmā trijnieka TOP 10 sekotu volejbols, hokejs, motosports, orientēšanās, riteņbraukšana, florbols un autosports. Otrajā desmitā citu vidū būtu bobslejs, teniss, peldēšana un kamaniņu sports.

"Man šķiet, jau virziens, kuru saprastu lielāka daļa sabiedrības," savu veikumu ranga aprēķinos raksturoja Lazdovskis.

Latvijas Televīzijas veidotu kopsavilkumu par klupšanas akmeņiem, kas līdz šim lieguši valstī noteikt prioritāros sporta veidus, piedāvās raidījums „Sporta studija” 9. novembrī plkst. 21.50.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti