Nacionālā sporta padome atbalsta Nacionālā stadiona plānošanu un federāciju finansēšanas modeli

Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) trešdien konceptuāli atbalstīja Nacionālā futbola stadiona iekļaušanu sporta politikas attīstības plānā. Atbalstu guva arī iecere no 2024. gada finanšu sadalē atbalstu galvenokārt sniegt 15 sporta veidu federācijām pēc bērnu un jauniešu iesaistes masveidības rādītājiem.

Rīgā "Daugavas" stadions ir ceļā uz to, lai pēc pārbūves varētu uzņemt augstākās raudzes futbola mačus, tomēr Latvija vēl joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) augstākajām prasībām atbilstoša futbola stadiona. "Daugavas" stadionā futbolam teritorija jādala ar citiem sporta veidiem, piemēram, vieglatlētiku, kam skrejceļš ieskauj laukuma zālienu, tāpat arī regbiju.  

Nacionālā sporta padome konceptuāli atbalsta Nacionālā stadiona nepieciešamību
00:00 / 02:43
Lejuplādēt

LNSP vienbalsīgi atbalstīja Nacionālā futbola stadiona iekļaušanu sporta politikas rīcības plānā, pirmo reizi nodrošinot iecerei politisku atbalstu, pastāstīja Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība").

"Nacionālās sporta padomes vadītāja, premjerministre, Evika Siliņa ["Jaunā Vienotība"] teica, ka par stadionu ir runāts dažādos līmeņos, bet politiskā līmenī nekur tas nebija parādījies. Šis ir tāds pirmais grūdiens arī no politiskās vides, kur Nacionālā sporta padome atzina vienbalsīgi, ka šāds stadions mums ir nepieciešams," teica Daugavietis. "Protams, priekšā ir gan diskusijas par to, cik liela daļa [būs] valsts finansējums, cik liela daļa – UEFA un Latvijas Futbola federācijas, bet šis ir pirmais apstiprinājums, kur konceptuāli piekrīt tam, ka politiski mēs atzīstam, ka stadions ir viens no mūsu nākotnes mērķiem."

Septembra vidū Latvijā viesojās Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs Muhameds Ali Alabars kurš ir ieinteresēts investēt Latvijas Nacionālā stadiona būvniecībā, trešdien apliecināja Latvijas Futbola federācijas (LFF) pārstāvji. LFF prezidents Vadims Ļašenko decembrī dosies uz Arābu Emirātiem, lai turpinātu sarunas ar investoru.

Savukārt jaunajā sporta federāciju finansēšanas mehānismā valsts naudas pārdali uzņemsies tikai Izglītības un zinātnes ministrija. Dalītāju vidū vairs nebūs Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes.

Iecerētais valsts finansējums nākamgad federācijām ir 5,4 miljoni eiro, bet prioritāro federāciju skaitu plānots samazināt no 20 līdz 15 organizācijām.

"Ejam projām no tā, ka mēs atbalstām visus mazliet, bet mēs tomēr kā valsts nosakām, kas ir mūsu prioritātes," teica Daugavietis.

Dažas sporta federācijas, protams, ir neapmierinātas, ka finansējums būs zemāks. Daugavietis gan norādīja, ka 10 federācijas, kas saņem lielāko valsts finansējumu, nosedz 80% visu aktīvo sportistu, toskait bērnus un jauniešus, kas ir viena no galvenajām prioritātēm.

Lielākā masveidība ir tieši futbolā, kur federācijas uzskaitē reģistrēti vairāk nekā 17 tūkstoši spēlētāju un ik gadu vairāk nekā 80 000 cilvēku piedalās ar futbolu saistītos pasākumos. Tāpēc arī Nacionālā stadiona būvniecību uzskata par tik būtisku.

Pēc iesaistīto sportistu skaita federāciju rangā futbolam seko vieglatlētika, basketbols, hokejs un volejbols.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti