ĪSUMĀ:
- Augstskolām nav pietiekamu resursu turpināt darbu, ko sportisti ieguldījuši pamatskolā un vidusskolā
- Atbalsts sportistu studijām veicinātu sabiedrībā uzņēmīgu un izglītotu cilvēku lielāku īpatsvaru
- Lielākai sporta programmu vilkmei mudina augstskolas vairāk pievērsties pasākumu popularizēšanai
- Latvijas Augstskolu sporta savienība izveidojusi duālās karjeras mentoru centru
- Jauniešiem nereti pietrūkst informācijas par atšķirībām sportojošiem studentiem Latvijā un ASV
- Augstskolās atzīst ciešākas savstarpējas sadarbības nepieciešamību visu iesaistīto interesēs
Kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un infrastruktūras stāvoklis gribot vai negribot atspoguļojas katrā augstskolā, sacīja Latvijas Augstskolu sporta savienības (LASS) prezidente Agita Ābele.
"Augstskolām trūkst piemērotas infrastruktūras. Latvijas universiādē atsevišķu sporta veida sacensību uzņemšanu daudzas augstskolas nevar nodrošināt, tāpēc esam spiesti vērsties pie olimpiskajiem sporta centriem, vispārizglītojošām mācību iestādēm vai izīrēt nepieciešamās telpas kur citur," paskaidroja Ābele. "Katrai augstskolai ir vēlme sevi labi pierādīt sportiskā aspektā, bet ne visas var atļauties uzturēt, piemēram, augsta līmeņa komandu."
Arī Latvijas Universitātes (LU) Sporta centra direktors Uģis Bisenieks norādīja, ka
augstskolām trūkst finansējuma un pienācīgas infrastruktūras, lai turpinātu vērtīgo darbu, kas jaunajiem sportistiem ir ieguldīts līdz vidusskolas divpadsmitajai klasei.
Daugavpils Universitātes (DU) rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš cer uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iespējām piešķirt papildu finansējumu, kas ļautu augsta līmeņa komandām piesaistīt nepieciešamo personālu.
"Sportā, izglītības nozarē, tāpat medicīnas jomā runājam par ilgstošu un akūtu finansējuma trūkumu. Iespējams, ka izglītības iestādēm, kurām ir augsta līmeņa studentu sporta komandas, no Izglītības un zinātnes ministrijas varētu piešķirt papildu finansējumu," problēmu iezīmēja Kudiņš. "Nopietna līmeņa komandu sporta veidos ir nepieciešams pietiekami liels personāls, kas strādā ar komandu, un viņiem ir nepieciešams attiecīgs atalgojums. Mums gan ir daži brīvprātīgie, kas palīdz komandām. Arī no universitātes puses finansējumam studentu sportam būtu jābūt lielākam, bet varam palīdzēt tik, cik finansiālie resursi ļauj to izdarīt."
Pievilcīga sporta infrastruktūra augstskolām piesaistītu gan studēt gribošus sportistus, gan veicinātu interesi ikvienam iesaistīties fiziskās aktivitātēs,
uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta kluba vadītāja Laura Ritova.
"Jāuzlabo infrastruktūra gan augstskolu, gan valstiskā līmenī. Mūsu sporta bāze šobrīd nespēj nodrošināt visu, tāpēc papildus tiek nomātas nepieciešamās telpas," ar situāciju RSU iepazīstināja Ritova. "Ja būs sakārtota infrastruktūra, sporta bāzes, tas papildus piesaistīs potenciālos studentus un sportot gribētājus."
Lielāks atbalsts augstskolu sportam – ieguvums sabiedrībai
Daudzas augstskolas piedāvā duālas karjeras iespējas, talantīgiem sportistiem ļaujot apvienot augstas klases sportošanu ar studijām. Taču ne mazāk nozīmīgi augstskolās būtu veicināt masveida sportošanu, jo pēc vidusskolas sports vairs nav obligāts, un daudzi jaunieši studiju periodā novēršas no fiziskām aktivitātēm.
"Valstij būtu jāsāk saprast, ka augstskolu sports ir svarīga valsts kopējās sporta sistēmas sastāvdaļa. Augstskolas pilda starpposma funkciju jauniešu pārejai no sporta skolām uz profesionālo sportu," uzsvēra LU Sporta centra direktors Bisenieks. "Jāņem vērā, ka parasti sportists zenītā nokļūst 19–21 gada, nevis 17–18 gadu vecumā. Ja augstskola spēj sporta skolas audzēkņus iesaistīt nākamajā izglītības līmenī, tad visi ir ieguvēji, jo cilvēki ar augstāku izglītības līmeni bieži vien ir lielākie nodokļu maksātāji."
Jaunieti līdz 18 gadu vecumam ir iespēja audzināt puslīdz sportisku, jo vidusskolā ir 2–3 sporta stundas nedēļā, taču būtu vēlams turpināt procesu līdz augstākās izglītības iestādes absolvēšanai,
paskaidroja Bisenieks.
"Ar atbilstošu infrastruktūru un finansējumu augstskolas varētu šo procesu turpināt, kas būtu svarīgs kopējās tautas veselības faktors. Citādi jaunietim pēc vidusskolas it kā pasakām, lai domā pats, kā būs tālāk," piebilda LU Sporta centra direktors.
Arī LASS prezidente Ābele akcentēja pārrāvumu jauniešu fiziskajās nodarbībās līdz ar skolas gaitu beigšanu. Viņa priecātos, ja sportu pēc skolas līmeņa pārņemtu kā pilnīgi normālu ikdienas sastāvdaļu arī augstskolās. Turklāt katrai augstskolai ļoti noderētu laba sadarbība ar attiecīgās pilsētas vai novada sporta klubiem.
"Ja pamatskolā, vidusskolā sports un kustību aktivitāte ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa, tad augstskolu sistēmā tas vairs neseko," uzsvēra Ābele. "Sportiski aktīvi cilvēki varētu nest augstskolai labumu, jo viņi spēj iesaistīt pārējos dažādās kustību aktivitātēs. Augstskolām gan nav obligāti jānodrošina sportiskās aktivitātes, bet visu cieņu tām augstskolām, īpaši reģionos, kas turpina sadarboties ar sportistiem un motivē sportošanu."
Vēl nav skaidrs, kā augstskolu sporta sistēmu ietekmēs pērn decembrī valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts, kas paredz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) reorganizāciju, to integrējot Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Sākotnēji tika paredzēts, ka LSPA tiks reorganizēta no 2026. gada 1. janvāra, kad tā turpinās pastāvēt kā RSU struktūrvienība. Pēc abu augstskolu rektoru tikšanās janvārī izskanēja versija, ka abu augstskolu juridiskā apvienošanās notiks jau ar 2024. gada 1.jūliju.
Augstskolu sporta notikumiem nepieciešama lielāka ažiotāža
Katra augstskola atrod savu veidu, kā uzaicināt studēt sportistus tieši pie sevis. Piemēram, ar atbalstu studiju apmaksā, parocīgu nodarbību grafiku vai iespējām variēt eksāmenu laiku, pastāstīja Ābele.
"Ir jāorganizē motivējoša vide, lai augstskolu sportam piesaistītu līdzjutējus," uzskata LASS prezidente. "Ja mācību, studiju programmā nav paredzēta fizisko aktivitāšu sadaļa vai kādi sportu un kustību aktivitāti atbalstoši pasākumi, vai līdzfinansējums sacensību dalībai, tad arī nav tās popularitātes. Piemēram, ja visa studiju grupa iet uz zāli spēlēt basketbolu un kāds no studentiem iekļūst augstskolas izlases komandā, tad pārējie draugi atnāks atbalstīt. Citādāk ir jārīko papildu šovs, kas būtu interesants skatītājiem."
Arī RSU basketbola komandas spēlētāja Paula Cirša sarunā ar LSM.lv pauda vēlmi, lai universitāte vairāk popularizē sporta pasākumus, piemēram, izvietojot plakātus augstskolas teritorijā, publicējot vairāk informācijas sociālajos medijos, un rīkotu balvu šovus spēļu laikā. Tas piesaistītu studentus vairāk apmeklēt sporta notikumus.
Savukārt Daugavpils Universitātes pārstāvis Kudiņš uzsver, ka
atbalsts sportam arī veicina augstskolai nepieciešamo atpazīstamību.
"Vēsturiski esam gatavojuši sporta skolotājus, trenerus un turpinām pildīt šo funkciju. Bieži treneri absolventi mudina arī savus audzēkņus turpināt studijas universitātē. DU atbalsts basketbola, volejbola vienībām ir sava veida reklāma universitātei, un tas nav mazsvarīgi," paskaidroja Kudiņš. "Tas var uzrunāt potenciālos studentus, kas apmeklē šo komandu spēles kā līdzjutēji. DU sieviešu basketbola komanda ir kopš septiņdesmitajiem gadiem, un atbalstīt komandu jau ir sava veida tradīcija."
Duālā karjera – iespēja apvienot augstu sasniegumu sportu ar studijām
Ļaujot veiksmīgi apvienot treniņus, dalību sacensībās un studijas, augstskola sniedz sportista nākotnei ļoti svarīgu duālās karjeras iespēju. Sportists paralēli augstu sasniegumu sportam iegūst augstāko izglītību un kvalifikāciju. Ja sportists pēc sporta skolas neizvēlas tikai profesionālo virzienu, tad augstskolā paveras iespēja turpināt sportot un paralēli to apvienot ar studijām.
"Latvijas Universitāte duālās karjeras programmā uzņem 50 sportistu – pagājušogad uz šīm vietām bija pieteikušies 80 kandidāti. Uzņemtie studenti ir Latvijas izlases līmeņa sportisti," norādīja LU Sporta centra direktors Bisenieks.
"Sportistam būtu jāsaprot, ka tā karjera [sportā] var beigties jebkurā brīdī, tāpēc izglītības iegūšana ir ļoti svarīga," teica RSU Sporta kluba vadītāja Ritova. "Šobrīd nodrošinām 30 duālās karjeras stipendijas."
Latvijas Augstskolu sporta savienība ir izveidojusi duālās karjeras mentoru centru un plāno sadarbību ar Lietuvu, lai apgūtu kaimiņu veiksmīgo praksi.
"Vēlamies izveidot aplikāciju, kas varētu palīdzēt duālās karjeras interesentiem sekmīgas karjeras realizēšanā. Ir plānos sadarboties ar Lietuvas duālās karjeras centru un sekot viņu piemēram, ka augstu sasniegumu sportisti kļūst par duālās karjeras vēstnešiem un nodod savu pieredzi par duālās karjeras iespējām jaunajiem sportistiem jau vidusskolas laikā, tā motivējot turpināt izglītības un sporta karjeru," plānus ieskicēja Ābele.
Jārada apstākļi jauniešu palikšanai studijām Latvijā
Ar augstskolas piedāvājumu sporta jomā ļoti apmierināta ir basketboliste Cirša, kura ir spēlējusi vairākās jauniešu un junioru vecuma Latvijas izlasēs. Viņa ir arī Latvijas sieviešu 3×3 basketbola izlases dalībniece.
"Tas ir labs darījums – varu ne tikai spēlēt, bet arī studēt. Mani viss apmierina, jo RSU apmaksā ne tikai studijas, bet izbraukumu spēlēs arī ēdienreizes un dzīvesvietu, ja nepieciešams. Universitāte apmaksā studiju maksu līdz 2500 eiro par studiju gadu, pastāstīja Cirša. "Man sportu ar studijām ir diezgan viegli apvienot, jo mācības ar sportu daudz nepārklājas. Pasniedzēji parasti ir pretimnākoši, ja studijas iekrīt spēļu dienās. Komandas biedrenēm, kuras izvēlējušās medicīnas studijas, gan ir grūtāk apvienot, jo tur ir cita studiju specifika."
Cirša neilgu brīdi sportu un studijas apvienoja Amerikā, bet atgriezās Latvijā. Viņa saskata, ka
Latvijā nereti trūkst informācijas, kas studējošus sportistus sagaida ASV.
"Iesaku iepriekš kārtīgi strādāt gan uz fizisko, gan mentālo sagatavotību, jo Amerikā ļoti daudz prasa no tevis. Par šo vairāk vajadzētu runāt, jo, piemēram, es tam nebiju gatava," paskaidroja basketboliste. "Tāpat studentiem, kas vēlas doties uz Ameriku, rekomendēju konsultēties ar tur studējošajiem vai absolventiem, kas izstāstītu vairāk par tur notiekošo."
RSU virzās uz studiju maksas segšanu duālās karjeras sportistiem, arī labu infrastruktūru un visa atbilstošā ekipējuma nodrošināšanu. "Arī apmaksāti dzīvošanas izdevumi un nodrošināta atbilstoša ēdināšana. Mēģinām šo piedāvājumu līmeni pakāpeniski celt," paskaidroja Ritova.
Augstskolu sporta sistēmā vēlama iesaistīto pušu labāka sadarbība
Pašlaik darbojas dažādas programmas, ko realizē dažādos līmeņos, taču praksē iesaistītajām pusēm trūkst koordinācijas, tādēļ sadarbība bieži vien pastāv tikai uz papīra.
"Augstskolu sporta sistēmā pietrūkst kopējās sadarbības. Ir dažādas programmas, kuras realizē sporta skolas, pašvaldības, arī valsts, federācijas, augstskolas, bet šī kopējā sadarbība ir uz papīra – realitātē tā īsti nedarbojas," pastāstīja LU Sporta centra direktors Bisenieks. "Katrs kaut ko darām, bet tas nav saskaņoti un neveidojam sportistam labāko iespējamo vidi. Mums ir resursi, kurus apvienojot, mēs palīdzētu sportistam pilnvērtīgāk attīstīties."
Par lietderīgu nākotnes risinājumu Bisenieks iezīmēja augstskolu ciešāku sadarbību ar sporta skolām, ko varētu veicināt arī finanšu jomā.
"Iespējams, likumos jāveic izmaiņas, lai sporta skolas saņemtu lielāku finansējumu, ja tās sadarbojas ar augstskolām. Pašvaldībām, sporta skolām un augstskolām labāk jāsadarbojas, lai radītu profesionālu treniņu vidi. Šobrīd kopējā vīzija ir tuvredzīga, nereti saistīta ar funkcionāru personiskajām ambīcijām," teica Bisenieks. "Visām pusēm jāsēžas pie viena galda un jādomā, kā sportistam reāli palīdzēt. Ja visas puses spēs salikt resursus kopā, tad var izveidot konkurētspējīgu produktu un saglabāt daļu potenciālā darbaspēka Latvijā."
Augstskolās neslēpj, ka pašlaik katrs vairāk domā par sevi, bet ciešāka sadarbība būti izdevīga visiem iesaistītajiem.
"Katra augstskola mēģina to deķīti vilkt uz savu pusi, bet mums ir koleģiāli jāsadarbojas. Ir sporta skolas, kas strādā, lai sportisti nebrauktu prom un iestātos augstskolā, bet tas ir atsevišķu treneru darbs, nevis sistemātiska rīcība," pastāstīja RSU Sporta kluba vadītāja Ritova. "Katrs mēģina izcīnīt to savu labumu, bet kopējais mērķis un konteksts izpaliek. Augstskolu sporta sistēmai ir nepieciešams cits – drosmīgāks – redzējums, nekā tas ir šobrīd. Tāpat vajadzīga lielāka elastība, reaģējot uz konkrētiem apstākļiem."
Lielajam mērķim vajadzētu būt sabiedrības veselībai, uzlabojumiem izglītības jomā, un augstskolu sports tam var sniegt krietnu artavu. Lai panāktu vērā ņemamas izmaiņas, augstskolu sporta sistēmā ir nepieciešami ilgstspējīgi risinājumi, kopēja ieinteresētība, kā arī atbilstoša rīcība. Moderna sabiedrība ir veselīga sabiedrība.
