Ar šo Itālijas duetu – Milānu un Kortīnu – par tiesībām uzņemt 2026. gada olimpiskās spēles visai reāli cīnījās Zviedrija, kas par savu partneri izvēlējās Siguldu, jo pašiem nebija trases renes sporta veidiem un jaunu celt viņi neuzskatīja par lietderīgu. Zviedri pat viesojās Latvijā, un visas puses bija apņēmības pilnas kļūt par olimpiešu mājvietu.
“Šī bija pirmā tikšanās, kad mēs viens otru iepazinām un sapratām, ka tas nav tādā parunāšanas līmenī, bet gan ir nopietni," stāsta Siguldas novada domes deputāts, Bobsleja un kamaniņu trases vadītājs Dainis Dukurs.
Tomēr zviedru un latviešu cerības nepiepildījās. Zviedrijā sabiedrības entuziasms bija mazāks nekā Itālijā, arī Stokholmas domē, nomainoties politisko partiju balansam, atbalsta spēlēm vairs nebija, un galu galā astoto reizi pēc kārtas Zviedrijas pieteikums uzņemt ziemas spēles atbalstu nesaņēma. Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) balsojumā par zviedriem tika atdotas 34 balsis, kamēr itāļi saņēma par 13 vairāk un varēja gavilēt.
Ziemas olimpiskās spēles Itālijā atgriezīsies 20 gadus pēc viesošanās Turīnā un pēc 70 gadiem, kopš tās reiz jau notika slavenajā slēpošanas kūrortā Kortīnā – starp citu, tās bija pirmās ziemas spēles, kas tika pārraidītas TV tiešraidē.
Lai arī gaidāmo spēļu nosaukumā minēta Milāna un Kortīna, patiesībā spēles norisināsies viscaur Ziemeļitālijā.
"Tās laikam būs ģeogrāfiski plašākās spēles vēsturtē, aptverot teritoriju 22 tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Būs gan metropole Milāna, pasaulslavenais kalnu slēpošanas kūrorts Kortīna, taču pa vidu tām arī Lombardijas un Venēcijas reģioni, divas autonomās provinces Trento un Balzamo. Mums būs 16 dažādas norises vietas,” teic ''Milano Cortina 2026'' komunikāciju direktors Andrea Monti.
Šāda pieeja spēļu rīkošanā ir daļa no jaunā SOK uzstādījuma, kas, cenšoties mazināt rīkošanas izdevumus, ļauj izmantot esošu infrastruktūru, pat ja tas nozīmē lielākus attālumus starp norises vietām.
Rezultāts gan jau šobrīd ne vienu vien dara skeptisku. Tai skaitā itāļu sportistus.
"Olimpisko garu nejutīsim. Katrs būs savā vietā. Ir labi, ka izmantojam jau esošo infrastruktūru un velti netērējamies jaunai. Arī no ekoloģiskā viedokļa tas ir daudz labāk, tomēr, ja domājam par olimpisko atmosfēru, nedomāju, ka būs pārāk labi," uzskata Itālijas kalnu slēpotāja, trīskārtēja olimpiskā medaļniece Federika Briņone.
Labā ziņa ir tā, ka 93% sporta būvju jau eksistē. Lielākais jautājums ir par latviešiem tik tuvo renes sportu trasi. Gadsimtu senajai Kortīnas renei vajadzīga pilnīga pārbūve, kas maksātu vairāk kā 50 miljonus eiro. Darbi nav sākušies, lai arī Veneto reģiona pārstāvji publiskoja rekonstrukcijas plānus decembrī.
Arī miljarda vērtie ceļu un dzelzceļa uzlabošanas darbi lielākoties iekavēti, un to atzīst arī spēļu rīkotāji. Tomēr itāļi norāda, ka viņu rīcībā vēl četri gadi un viss tiks izdarīts kā plānots.
“Mēs cenšamies radīt spēles, kuru centrā būtu cilvēks. Lai viņi varētu izbaudīt mūsu dažādās, brīnumainās spēļu norises vietas. Protams, liels izaicinājums, kā jau itāļiem, būs termiņi, taču esam apņēmušies realizēt visas ieceres,” pauž Monti.
Viens gan ir nenoliedzams – pēc viesošanās Vankūverā, Sočos un Āzijā, ziemas olimpiskās spēles 2026. gadā atgriezīsies vietā, kur tās aizsākušās, – Eiropas Alpos. Bet kas mums no tā? Nu, kaut vai tas, ka sacensības varēsim skatīties sev ērtākā laikā, nevis agrā rītā vai dziļā naktī. Galu galā, neviens nav atcēlis likumus, kas nosaka, ka labs miegs ir viena no svarīgākajām veselīga un laimīga cilvēka dzīves sastāvdaļām.
