Otrajās ziemas olimpiskajās spēlēs, salīdzinot ar pirmajām Šamonī, bija krietni pieaudzis dalībnieku skaits. Šeit bija pārstāvētas 25 valstis ar 464 sportistiem, kuri sacentās sešos sporta veidos, sadalot 14 medaļu komplektus.
Latvijas pārstāvju skaits gan bija sarucis uz pusi, proti, Sanktmoricā startēja vien ātrslidotājs Alberts Rumba, kurš pirms četriem gadiem Šamonī bija ierindojies 7. vietā daudzcīņā. Kā atzina tā laika sporta dzīves vadītāji, tad talantīgu ziemas sporta veidu pārstāju Latvijā aizvien vēl trūka, tālab arī tik pieticīga olimpiskā reprezentācija.
Mūsu vienīgais olimpietis Sanktmoricā dzimis pirms 125 gadiem Lielvircavas pagastā. Viņš bijis ne vien populārs sportists, bet arī sporta funkcionārs un treneris, Latvijas Ziemas sporta savienības priekšsēdētājs. Arī pēc Otrā pasaules kara turpinājis strādāt kā sporta organizators, bet no 1949. līdz 1956. gadam bijis izsūtījumā Krievijas tālajos austrumos.
Sanktmoricā Rumbas labākie sporta gadi jau bija pagājuši, un rezultāti izrādījās pieticīgāki nekā pirms četriem gadiem. Augstākais sasniegums bija 14. vieta 1500 metru distancē. 5000 metros Rumba bija 15. ātrākais, bet 500 metru distanci veica kā 16. labākais. Turklāt nedēļu iepriekš Davosā viņš bija skrējis daudz ātrāk.
Sanktmoricas spēlēs Norvēģija ieguva 15 godalgas, savukārt ASV tika pie sešām, bet Zviedrija pie piecām medaļām.
