Olimpiskās spēles Zviedrijā ir notikušas vienu reizi – pirms vairāk nekā gadsimta uzņemtas vasaras spēles. Ziemas olimpiādes rīkošanai Zviedrija vairākas reizes pieteicās, bet kandidatūra allaž tikusi noraidīta, tai skaitā 2026. gada spēļu organizēšanai. Arī toreiz Zviedrijas kandidatūrā tieši Sigulda bija minēta kā vieta sacensībām ledusrenes sporta veidos.
Līdzīga ideja šobrīd abām valstīm ir 2030. gada spēļu kontekstā, tiesa Zviedrija, oficiālu statusu savam pieteikumam vēl nemaz nav nodrošinājusi, lai arī otrdien Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) organizētā attālinātā sēdē kandidatūra tika pieteikta un prezentēta.
Lai kandidatūras pieteikumu uzskatītu par pilnvērtīgu un konkurētspējīgu, galvenais nosacījums ir ne vēlāk kā 2024. gada martā to papildināt ar Zviedrijas valdības finanšu garantiju.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs norādīja, ka Latvijā uz kādu aicinājumu varēs reaģēt, kad zviedri savā pusē būs visu izlēmuši.
Turklāt kopīgajai kandidatūrai būtu vēl jāpārspēj citi pretendenti, tādēļ post Siguldas trasi olimpiskajām spēlēm jau šobrīd būtu vēl pāragri. Zviedrijas puse par trases īri būtu gatava maksāt no pieciem līdz septiņiem miljoniem eiro, tomēr trases piemērošana olimpiādei var izrādīties krietni dārgāka, rekonstrukcijai izmaksājot vismaz 58 miljonus eiro.
Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) gan uzskata, ka pastāv iespēja trasi rekonstruēt tikai daļēji.
"Es skatītos no otras puses par to, kādi varētu būt potenciālie minimālie ieguldījumi, trasi padarīt pieejamu arī bobsleja četriniekam," paskaidroja LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. "Šobrīd mēs mēģinām vēl joprojām skriet notikumiem pa priekšu, par to vajag vai nevajag [spēles Latvijā]. Man liekas, ka viss ir atkarīgs no tā, ko mēs gribam panākt. Šajā gadījumā, ja mēs saprotam, ka tas ir ekonomiski saprotams un, iespējams, arī izdevīgs pasākums, tad tā ir pilnīgi citādāka diskusija. Šobrīd mēs operējam ar izskanējušo ciparu 58 miljoni [eiro] un no tā izspriežam visus iespējamos secinājumus."
Precīzu aprēķinu par Siguldas trases pārbūvi gan pagaidām nav.
LOK sola kopā ar Siguldas kamaniņu un bobsleja trases uzturētājiem izstrādāt finanšu aprēķinus, iespējami precīzi nosakot nepieciešamos ieguldījumus trasē, lai tā atbilstu olimpisko spēļu norises tehniskajām prasībām.
Līdz oficiālas kandidatūras iesniegšanas termiņam vēl ir palikuši vairāki mēneši. Valdošajā koalīcijā jautājums par iespējamu olimpiādes uzņemšanu un attiecīgiem ieguldījumiem vēl nav apspriests.
"Te ir ļoti svarīgi, ka mēs izvērtējam gan šo emocionālo stāstu, gan investīciju samērīgumu pret iespējamo ieguvumu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"). "Tā ka vēl šis lēmums nav pieņemts, bet par to būs drīzākajā laikā debates."
Latvijā bez skeletona, kamaniņu sporta un bobsleja vēlētos uzņemt arī šorttreka vai hokeja sacensības.
Konkurenci 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā gatavojas sagādāt Francijas kandidatūra, iespēju rīkot spēles vērtē arī Šveicē un ASV.
