Latvijas vieglatlētu šefs: Žēl, ka citi nav sekojuši mums attieksmē pret agresorvalstīm

Starptautiskās vieglatlētikas jumtorganizācijas "World Athletics" stingri noraidošā nostāja pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību būtu atbilstošs paraugs citiem sporta veidiem un ļautu izvairīties no Latvijai sarežģītas situācijas, vērtējot iespējas piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs, LSM.lv otrdien teica Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Arnis Lagzdiņš. 

ĪSUMĀ:

  • Vieglatlētikā agresorvalstis Parīzē gan nestartēs, bet Latvijas vieglatlēti gatavi solidārai valsts delegācijas rīcībai. 
  • Jautājumus rada iespēja uzticami pārbaudīt Krievijas un Baltkrievijas sportistu atbilstību neitralitātes kritērijiem.
  • Rosina nesteigties ar lemšanu par iespējamu boikotu vairāk nekā 7 mēnešus pirms olimpiskajām spēlēm.
  • Riteņbraukšanā uzsver nepieciešamību stingri sekot Ukrainas nostājai par dalību Parīzes spēlēs.
  • Latvijas premjere rosina valstīm apvienoties solidāra un spēcīga viedokļa paušanai.

(papildināts ar Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijas vadītājas teikto)
Lielākajai daļai Latvijas sportistu kvalifikācijā vēl tikai būs jācīnās par olimpiskajām ceļazīmēm, bet dažos sporta veidos ir atlēti, kas dalību Parīzē pēc noteiktajiem kritērijiem jau ir nodrošinājuši. Vieglatlētika kļuva par pirmo sporta veidu, kas nodrošināja tiesības Latvijai būt pārstāvētai Parīzes spēlēs. Neatkarīgi no citiem apstākļiem vieglatlētikā agresorvalstis nākamvasar zem piecu apļu karoga nestartēs. 

Pēc Krievijas un Baltkrievijas sportistiem labvēlīgā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmuma "World Athletics" prezidents Sebastjans Ko paziņoja, ka abu agresorvalstu atlēti Parīzē, iespējams, startēs, bet vieglatlētikā tas nenotiks.

Vieglatlētikā gatavi respektēt kopīgu Latvijas delegācijas lēmumu

Lagzdiņš pauda nožēlu, ka citas starptautiskās federācijas tomēr ir devušas iespēju olimpiskajām spēlēm kvalificēties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Lai gan Latvijas vieglatlētu ceļi ar agresoru pārstāvjiem sacensībās tādējādi nevarēs krustoties, Lagzdiņš rēķinās, ka uz visas sarkanbaltsarkanās delegācijas dalību attieksies viens lēmums pēc vienprātības principa. 

Par svarīgu jautājumu Lagzdiņš uzskata Krievijas un Baltkrievijas sportistiem SOK pasludināto neitralitātes kritēriju kontroles mehānismu. Ja SOK savu nostāju nemainīs, paliks jautājums,

vai neitrālo sportistu it kā respektējamos atbilstības kritērijus vispār var uzticami pārbaudīt, jo tam būs nepieciešams plašs datu klāsts no Krievijas par sportistu piederību klubiem un cita informācija.

Ja runa būs par ļoti nelielu sportistu skaitu, iespējams, SOK spēs nodrošināt pienācīgu kontroli, sacīja Lagzdiņš.

LVS prezidents politiski atbalsta visas darbības, lai SOK savu nostāju par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību mainītu. Lagzdiņš uzteica pret agresoru dalību vērsto trīs Baltijas valstu prezidentu paziņojumu, kā arī Polijā un Skandināvijā valdošo noraidošo attieksmi pret Krievijas un Baltkrievijas olimpisko statusu.

Līdz Parīzes spēlēm vēl vairāk nekā septiņi mēneši, tādēļ pašlaik nav pamata pieņemt kādus neatgriezeniskus lēmumus,

un pietiek laika, lai septiņreiz rūpīgi visu izsvērtu pirms griešanas, uzsvēra Lagzdiņš. Viņš atzina, ka lēmuma pieņemšanai būs jāņem vērā laika grafiks un pieteikumu termiņi, bet tas jau būtu Latvijas Olimpiskās komitejas darbs. 

Riteņbraukšanā aicina sekot Ukrainai un radīt agresoriem ļoti smalku sietu

Nepārprotami pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību jebkādā statusā iestājas Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF), kam dalībai Parīzes spēlēs ir nodrošinātas dalības kvotas diviem sportistiem. LRF ģenerālsekretārs Toms Markss sarunā ar LSM.lv uzsvēra, ka ir jāpanāk vienota un stingra nostāja reģionā, spēkus saliedējot Baltijas valstīm, kā arī Polijai un Somija. Vienotajam lēmumam, pēc viņa teiktā, jābūt mērķētam uz Ukrainas pozīciju aizstāvēšanu.

"Nebūtu pieņemama situācija, ja Ukraina nepiedalās [Parīzes spēlēs] un aicina to nedarīt arī mūs, bet mēs ņemtu dalību. Ja Ukraina piedalās, uzskatu, ka arī mums tur ir jāpiedalās," paskaidroja Markss. 

Arī LRF ģenerālsekretārs uzskata, ka pašlaik lemt par iespējamu spēļu boikotu būtu pārsteidzīgi, bet tā vietā jārada spiediens SOK, lai neitrālo sportistu būtu pēc iespējas mazāk. Ar kategorisku prasību atlases sietu paveras lielākās iespējas ietekmēt Krievijas un Baltkrievijas sportistu pārstāvību olimpiskajās spēlēs, uzsvēra Markss. 

Latvijas premjere aicina parādīt SOK solidāru vairāku valstu nostāju

Nožēlu par SOK lēmumu, kas radījis sarežģītu situāciju Latvijas sportistiem, otrdien pauda Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Viņa paskaidroja, ka Latvija konsultējas ar citām valstīm par atbalstu Ukrainai.

"Es varu izteikt diezgan lielu nožēlu, ka šāds lēmumus ir pieņemts, tas nostāda mūsu sportistus, kas ir ilgi trenējušies, nelāgā situācijā," teica Siliņa. "Ir tikai saprotams, ka mūsu sportistiem tas varētu būt arī gana izaicinoši piedalīties ar šādiem [Krievijas un Baltkrievijas] cilvēkiem kopā sacensībās."

Siliņa uzskata, ka lēmums par boikotu tā pieņemšanas gadījumā būtu jāpieņem ar Ukrainu priekšgalā, lai vienoti parādītu SOK vairāku valstu nostāju.

Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule uzskata, ka Parīzes olimpiskajās spēlēs jāpiedalās gan Latvijas, gan Ukrainas sportistiem, bet no SOK jāprasa neitralitātes kritēriju rūpīga ievērošana. Viņa gan bažījas, vai patiesu neitralitāti SOK spēs nodrošināt.

"Domāju, ka mums ir jāstartē, tāpat kā ukraiņiem, kā arī jāvedina SOK, lai tā ļoti skrupulozi iestājas par katru kritērija punktu un nerastos nekādas šaubas vai bažas," aģentūrai LETA teica Vaičule.

Jau vēstīts, ka olimpiskais čempions 3x3 basketbolā Nauris Miezis ir apņēmies nepiedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja jebkurā sporta veidā tur būs Krievijas vai Baltkrievijas sportisti neatkarīgi no viņu neitralitātes statusa. Mieža komandas biedrs zelta kvartetā Kārlis Lasmanis otrdien aģentūrai LETA teica, ka arī viņš, visticamāk, Parīzes spēlēs nestartēs, ja SOK nemainīs agresorvalstu sportistiem labvēlīgo lēmumu. Ar Miezi un Lasmani ir gatavs solidarizēties arī Agnis Čavars, ko viņš apliecināja izdevumam "Latvijas Avīze".

Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) ir jāturpina strādāt kopā ar partneriem, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistu startu Parīzes olimpiskajās spēlēs, bet runāt par boikotu pašlaik ir nevietā, Latvijas Televīzijā otrdien sacīja LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Parīzes olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti