Irbem trenera darbs patīk, un tajā viņš varētu atgriezties, taču šāds lēmums būtu atkarīgs no vairākiem apstākļiem.
"Es atzīšos, man ļoti patīk [trenēt]. Bet visam ir sava sezona, savs laiks dzīvē, un šobrīd, lai es trenera darbu mainītu pret to, kas man ir tagad – ja man jāsaliek svaru kausos ģimene un hokejs, es teikšu, tur ir jābūt tādam piedāvājumam, lai mēs visi būtu ieguvēji. Tur ir daudz un dažādi aspekti, līdz ar to tas nav par katru cenu, lai arī man tas ļoti patīk," atzina bijušais hokeja vārtsargs.
Irbe profesionāļa karjeru sāka Rīgas "Dinamo", kas tolaik spēlēja PSRS čempionātā. Šajā laikā Irbe bija arī PSRS izlases vārtsargs 1989. gada un 1990. gada pasaules čempionātos. Abos šajos čempionātos PSRS izlase uzvarēja, un 1990. gadā Irbi atzina par turnīra labāko vārtsargu.
Irbe atteicās startēt PSRS izlases sastāvā 1991. gada pasaules čempionātā – tas bija lēmums, kurš bija jāpārdomā, taču beigās tika izdarīta pareizā izvēle.
"Tādi bija laiki, un bija jāpieņem lēmums. Protams, ka bija grūtāk, bet, man liekas, ka man bija dota iespēja dzīvē būt klāt pie mūsu Latvijas atdzimšanas šūpuļa. Dažādi par to spriež, bet īstenībā tas sākās cilvēku sirdīs un ar cilvēku lēmumiem. Arī barikādēs cilvēki izvēlējās – iet vai neiet, baidīties vai nebaidīties. Tas jautājums bija arī manā galvā, kad man piedāvāja iestāties Tautas frontē, nu drusku bija jāpadomā, jo tu saproti par sekām, kādas var būt," atminas leģendārais hokejists.
Lēmums atteikties no dalības PSRS izlases sastāvā tapa barikādēs, starp cilvēku pūļiem un ugunskuriem.
"Es atceros, ka viens vīrs pienāca man klāt un teica: "Artūr, tu arī šeit esi [barikādēs]." Mums čempionāts nebija atcelts, šeit bijām barikādēs, bet no rīta gājām uz treniņu un dienā gulējām. Dažas spēles toreiz tika atceltas, bet treniņi jau neatcēlās un turnīrs [PSRS čempionāts] netika pārtraukts," pastāstīja Irbe. "Nu sanāca tā, ka viņš man jautāja: "Nu tu jau vairs tajā krievu izlasē nespēlēsi?" Tas bija tas brīdis, kad man bija jāsaka – spēlēšu vai nē. Es pateicu, ka nespēlēšu, un tā arī vairs nespēlēju."
Latvijas izlases sastāvā Artūrs Irbe piedalījās deviņos pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs 2002. un 2006. gadā.
Sportista karjeru Irbe noslēdza 2007. gadā un jau gadu vēlāk kļuva par Rīgas "Dinamo" vārtsargu treneri. Hokeja leģenda pēdējo reizi par vārtsargu treneri strādāja 2015. gadā, kad pēc vienas nostrādātas sezonas pameta Nacionālās Hokeja līgas (NHL) komandu Bufalo "Sabres".
Šobrīd bijušais hokejists savu laiku pavada lauku īpašumā, kas atrodas starp Tūju un Salacgrīvu. Kā stāsta Irbe, laukos darba netrūkst.
Ļoti svarīga loma dzīvē ir arī ģimenei, ar kuru hokeja spēlēšanas laikā tik daudz laika pavadīt nesanāca.
"Tur [īpašumā] darba pietiks vēl trim paaudzēm, vismaz, lai mēģinātu visu to sakopt, jo daba visu laiku mainās un darba netrūkst. No darba es īsti laikam nebaidos, man pat patīk, man patīk arī daba, tā ir kā terapija. Kad dzīvoju ASV, es centos izvēlēties savas dzīvesvietas kaut kur tuvāk dabai, strautiņam, mežam, kokiem. Tas laikam bija asinīs jau iedzimts savā ziņā. Ir ģimene, ir bērni, ir sieva, ir par ko rūpēties, par ko gādāt, un galvenais, ka es to varu izbaudīt," teica Irbe.
Bijušais Latvijas izlases vārtsargs arī novēlēja veiksmi valstsvienībai 2023. gada pasaules čempionātā un uzsvēra, ka sekos spēlēm līdzi un, visticamāk, uz kādu spēli Rīgā aizies arī klātienē.
"Es izlasei novēlu visu to veiksmīgāko, jo vēsturiski mums vienmēr kaut kas ir pietrūcis. Iepriekšējais pasaules čempionāts Latvijā bija pateicīgs, jo nebija ļoti stipras izlases. Bija, teiksim tā, iespēja vājāka ešelona komandām ielekt medaļās," atzina Irbe. "Es ceru, ka nevienu neapvainoju, nosaucot par vājāko ešelonu. Realitāte ir tāda, un šogad es galvenais sagaidu, lai būtu kārtība un būtu izlase. Ļoti svarīgi būs, lai pēc mača varētu vai nu Harijs Vītoliņš kā treneris, vai kāds no spēlētājiem pateikt: "Paldies visiem, kuri ticēja." Viss sākas ar ticību, un, ja jau džeki paši ies laukumā un ticēs, tad tas ir iespējams. Spēli nevar uzvarēt, ja netici, ka tu uzvarēsi. Spēli ir iespējams zaudēt, kad tici, ka tu uzvarēsi, bet ja netici, tad uzvarēt nav iespējams."
