Leģendāro hokejistu šāds lēmums ļoti aizvainoja, jo nevienam no izlases personāla nepietika dūšas Irbem to pavēstīt personīgi. Hokeja dzīves vadītāji attaisnojās ar nespēju Irbi spēles dienā sazvanīt, bet pats hokejists tam asi nepiekrita, paskaidrojot, ka jau no paša rīta viņu veiksmīgi sazvanījis aģents Pols Teofanuss.
Irbe uz olimpiskajām spēlēm bija ieradies, spītējot Nacionālās hokeja līgas (NHL) komisāra Gerija Betmena centieniem neērtā vārtsarga, NHL Spēlētāju asociācijas amatpersonas, dalību dažādos veidos kavēt.
Grupu turnīra izšķirīgajā spēlē pret Vāciju Irbe laukumā beidzot devās, taču neaizvadīja savu veiksmīgāko spēli. Latvijas izlase kapitulēja ar 1:4.
Mačs pret Ukrainu bija teicama iespēja Irbem gūt pirmo uzvaru olimpiskajās spēlēs, taču tāda netika dota, jo vieta vārtos tika atvēlēta Sergejam Naumovam.
Latvija uzvarēja ar 9:2.
Viedokļi dalījās arī masu medijos. Daļa metās Irbi aizstāvēt, citi pieņēma trenera lēmumu un nekautrējās paust pārmetumus atsevišķiem medijiem un to žurnālistiem.
Pēc olimpiādes Irbe aizvadīja spožu sezonu un ar Karolīnas "Hurricanes" aizcīnījās līdz pat Stenlija kausa finālam. Četrus gadus vēlāk – 2006. gadā – Irbe bija Latvijas olimpiskās delegācijas karognesējs Turīnā.
Pie kārotās uzvaras olimpiskajās spēlēs viņš tā arī netika, taču kaldināja iespaidīgu neizšķirtu 3:3 pret zvaigžņoto ASV izlasi.
Olimpiskās spēles Turīnā izrādījās Irbes kā spēlētāja pēdējais uznāciens Latvijas izlasē.
Šopavasar viņš atkal būs redzams uz izlases soliņa – šoreiz kā vārtsargu treneris. Un arī šajā pavasarī ap viņu jau uzvirmoja pirmās kaislības, jo publiski izcēlušās diskusijas par viņa trenera sertifikāta neesamību, līdz ar to arī atbilstību izlases trenera amatam.
Var secināt, ka viens no Edvīna Dāvidsona sižetā Latvijas Televīzijā izceltajiem preses virsrakstiem – Lindstrēmi nāk un iet, bet Irbe paliek – ir izturējis laika pārbaudi.
