Pasaules florbola čempionāts Rīgā: Medaļu kārie latvieši un vēl trīs ambiciozas valstsvienības

• Latvijas izlasei savu sienu palīdzība un papildu atbildība
• Principiālie konkurenti norvēģi atjaunotā sastāvā
• Vācieši ar paļāvību uz pašu spēkiem
• Kaimiņi igauņi cer uz savu fanu skaļu atbalstu

Rīgā risināsies 11. pasaules čempionāts, un galveno favorītu lomā arvien būs zviedri, kuri titulu līdz šim izcīnījuši astoņas reizes. Līdz zelta medaļām vēl spējuši aizsniegties tikai Somijas florbolisti, savukārt Čehija un Šveice ir vienīgās citas komandas, kas spēlējušas finālā. Stabilas ir arī Latvijas valstsvienības pozīcijas - pēdējos sešos čempionātos kopš 2004.gada latvieši arvien ieguvuši 5. vai 6.vietu, bet mājās komanda grib spert vēl vismaz soli tālāk. 

Starptautiskās Florbola federācijas (IFF) pasaules rangā ir 40 vīriešu valstsvienības, no kurām Rīgā spēlēs 16 valstu izlases, kas čempionāta startā ir nošķirtas divos pēc spēka atšķirīgos astoņniekos, kas katrs sadalīts divos vienlīdzīgos četriniekos grupu kārtas izspēlei. Pēc vietas pasaules rangā aiz četrām spēcīgākajām komandām līdzās Latvijai seko Norvēģija, Vācija un Igaunija.

Latvija

Foto: Latvijas Florbola savienība

Pārliecinoši aizvadīts pēdējais pārbaudes turnīrs mudina noticēt mājinieku izredzēm pacīnīties par līdz šim lielāko panākumu pasaules čempionātos, kur augstāk par 5.vietu pagaidām nav izdevies tikt. Tātad objektīvi augstākais mērķis varētu būt pēdējo spēli turnīrā aizvadīt duelī par bronzu, un pēc spēlētāju noskaņojuma jaušams, ka viņi paši tam tic. Tiesa, nekad iepriekš Latvijas izlase pasaules čempionātā nav spēlējusi mājās ar visām no tā izrietošajām sekām. Gan pozitīvām, gan ne tik ļoti. Vēl jo vairāk tādēļ īpaši jākoncentrējas jau pirmajai grupas spēlei, kur pretiniekos būs varenā Zviedrija.

Vai mājas sienas un skatītāju atbalsts palīdzēs mājiniekiem pirmo reizi ielauzties pasaules čempionāta četriniekā un cīnīties pa medaļām? Pēdējos sešos pasaules čempionātos Latvijas izlase nav finišējusi zemāk par 6.vietu, un turnīrs pašu mājās ir lieliska iespēja, lai sasniegumu latiņu paceltu vēl nebijušos augstumos.

Izlase aizvadījusi kvalitatīvu sagatavošanās posmu ar treniņnometnēm gan ārzemēs, gan pašu mājās, nospēlēts pietiekami liels skaits pārbaudes spēļu ar augsta līmeņa pretiniekiem un bija jūtama liela konkurence par vietu sastāvā.

Latvijas izlases galvenais treneris Normunds Grunckis sastāvu veidojis kā pieredzes un jaunības sakausējumu. Komandā iekļauti septiņi debitanti, bet laukumā redzēsim arī ierastos līderus Ati Blindu un Ingu Laiviņu, kuriem šis būs jau astotais pasaules čempionāts. 16 izlases florbolisti spēlē ELVI florbola līgas klubos, bet četri pārstāv augsta līmeņa Somijas, Zviedrijas un Šveices komandas. Tieši no leģionāriem noteikti tiks gaidīts ļoti būtisks pienesums. Artis Raitums un Morics Krūmiņš ir labi iedzīvojušies somu ''Salibandyliiga'', ko varam uzskatīt par otro spēcīgāko nacionālo čempionātu pasaulē. Toms Bitmanis, kurš ārzemēs aizvada pirmo sezonu, veiksmīgi atzīmējies zviedru ''Allsvenskan'', bet Jānis Rajeckis turpina stabili spēlēt Šveices elites līgā. 

Norvēģija

Foto: Latvijas Florbola savienība

Ja Norvēģijas florbola izlasē saka, ka spēlētāji labprāt dodas uz Latviju, lai izbaudītu lielisku turnīru un maču ar mājiniekiem daudzu skatītāju priekšā, diez vai vajadzētu ļauties noticēt, ka tas arī ir rūdīto ziemeļnieku mērķis.

Lai gan norvēģiem sastāvā ir iekļauti daudzi jauni spēlētāji bez augstākā līmeņa turnīru pieredzes un valstsvienībai izvirzīti ilgtermiņa mērķi, kas sniedzas līdz 2018.gada pasaules čempionātam, Rīgā viņu tēmeklī gan jau būs pusfināls.

Norvēģija un Latvija spēlēs vienā apakšgrupā, un abām komandām savstarpējais mačs būs nopietna pārbaude. Latvijas izlasei nevajadzētu gremdēties patīkamās atmiņās par pārliecinošo uzvaru pār Norvēģiju (8:1) novembra sākumā pārbaudes turnīrā Vācijā, kur pretinieku rindās nebija vairāku nozīmīgu spēlētāju, vai pārākumu iepriekšējā pasaules čempionātā spēlē par 5.vietu (4:3).

Pēdējā desmitgadē norvēģi un latvieši nostabilizējušies pozīcijās uzreiz aiz pirmā četrinieka, tomēr līdz pusfinālam allaž kaut kā  pietrūkst. Norvēģi ir vienīgā komanda, neskaitot "lielo četrinieku", kuras kontā ir pasaules čempionāta medaļas - tās gan izcīnītas ļoti sen, pirmajā pasaules čempionātā 1996. gadā. Norvēģu līderi ir SSL spēlējošie Ketils Kronbergs un Daniels Gidske. 

Vācija

Foto: Latvijas Florbola savienība

Viena no piecām valstīm, kur reģistrēto florbolistu skaits rakstāms pieciem cipariem (10 961), tikai vienu reizi - 2012.gadā - pasaules čempionātā iekļuva labāko četriniekā, ierindojoties 4.vietā. Iepriekšējā turnīrā vācieši palika devītie un uz Rīgu dodas kā klasiska amatieru komanda, spēlētājiem pašiem gādājot finanses gan gatavošanās treniņnometnēm, gan dalībai pasaules čempionātā. Vēl dažas dienas pirms noteiktā termiņa Vācijas izlase ar aktivitātēm sociālajos tīklos bija nodrošinājusi pūļa finansējuma vietnē sev nedaudz vairāk kā pusi no cerētajiem 5000 eiro ceļam uz Rīgu.

Iekļūšana astoņniekā vāciešiem varētu būt atbilstošs rezultāts, tomēr tieši Vācijas izlase ir pēdējā, kurai izdevies izjaukt lielo četrinieku pasaules čempionātos.

Par 2012.gada čempionātu nelāgas atmiņas palikušas Latvijas izlasei, jo mūsējie bija tie, kas apakšgrupas spēlē pārspēja čehus un bija favorīti ceturtdaļfināla mačā pret Vāciju. Tomēr savu florbola vēsturi pārrakstīja tieši vācieši, kas uzvarēja un pirmo reizi iekļuva četriniekā. Vācijas valstsvienības sastāvā gan vairs nav tā laika līderu brāļu Holtcu un brāļu Muču.

Izlases sastāvs pamatā komplektēts no vietējās līgas spēlētājiem. Vācijas nacionālā čempionāta spēku gan jāuztver pietiekami nopietni, jo šoruden "EuroFloorball" kausa finālā Latvijas čempioni "Lielvārde/Fatpipe" ar sešiem izlases spēlētājiem piekāpās Vācijas spēcīgākajam klubam "UHC Sparkasse Weissenfels", kura rindās bija pieci izlases florbolisti.

Igaunija

Foto: Latvijas Florbola savienība

Kopš 2008.gada Igaunija pasaules čempionātos ir TOP 10 komanda, un sagaidāms, ka decembra sākumā pār savām dienvidu robežām dosies ne tikai valstsvienības florbolisti, bet arī prāvs skaits līdzjutēju, papildinot fanu kopējo jaudu tribīnēs. Lielākā daļa Igaunijas izlases florbolistu spēlē dažādos Ziemeļvalstu un Šveices klubos, un valstsvienības mērķis Rīgā varētu būt vismaz atkārtot savu labāko rezultātu pasaules čempionātos, kas ir 2010.gadā Somijā iegūta 7.vieta.

Florbola attīstības tempi mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ievērojami atpaliek no Latvijas, jo Igaunijas nacionālajā čempionātā šosezon sacenšas vien piecas komandas un līdz pasaules čempionāta sākumam būs kopā nospēlētas tikai 10 spēles. Tas gan būtiski neietekmē izlasi, jo 13 no sastāvā iekļautajiem florbolistiem spēlē dažāda līmeņa ārzemju klubos.

Igaunijas izlases spēks lielā mērā balstās uz ārzemēs dzimušiem vai dzīvojošiem spēlētājiem ar igauņu saknēm, kuri neatsaka palīdzību komandai pasaules čempionātos.

Kadru mainība ir ļoti augsta, tomēr arī rezultāti ir cienījami - pēdējos četros pasaules čempionātos igauņi ir nostiprinājušies labāko desmitniekā. Interesanti, ka Igaunijas valstsvienības sastāvā kā spēlētājs atgriezies Reins Kivi, kurš iepriekšējā pasaules čempionāta ciklā bija komandas galvenais treneris.