Skrējēja Džaviza uzvar vēsturiskajā Spartatlonā, Vecvagarim - Latvijas rekords

Latvijas ultramaratoniste Diāna Džaviza sestdien Grieķijā sieviešu konkurencē uzvarēja vēsturiskajā Spartatlonā, kas risinās 246 kilometru distancē no Atēnu Akropoles līdz Spartas valdnieka Leonīda statujai. Lielisks rezultāts bija pa spēkam arī Matīsam Vecvagarim, kurš finišēja piektais, sasniedzot Latvijas skrējējiem visu laiku labāko rezultātu Spartatlonā vīriešu ieskaitē.

Austrijā dzīvojošā Džaviza vienās no pasaulē ekstremālākajām skriešanas sacensībām finišēja pēc 25 stundām, 24 minūtēm un 25 sekundēm, kas sievietēm Spartatlona vēsturē ir ceturtais labākais rezultāts. Uzvarētāja tuvāko konkurenti ungārieti Susannu Marašu apsteidza par vairāk nekā 35 minūtēm.   

Diāna Džaviza un Matīss Vecvagaris par veikumu SpartatlonāReinis Grundspeņķis

Vīriešiem Latvijas skrējēji Spartatlona vēsturē iepriekš ne reizi nebija iekļuvuši labāko pieciniekā. Arī Vecvagara sasniegtais rezultāts - 24 stundas, 49 minūtes un 41 sekunde - ir Latvijas skrējēju labākais sasniegums Spartatlonā. 

Uzvarēja grieķis Fotis Zisimopuls ar rezultātu 21 stundas, 57 minūtes un 36 sekundes. 

Finišu sasniedza arī Didzis Brauns (32.55:24), bet Ainārs Kumpiņš izstājās pēc noskrietiem 184 kilometriem, lai gan distances pusē viņš bija trešais.

Ultragaro distanču skrējējiem Spartatlons ir prestižākais pasākums, ja neskaita pasaules čempionātu 24 stundu skrējienā. Spartatlonā septembra beigās ik gadu pulcējas skrējēji no visiem kontinentiem. 

KONTEKSTS:

Spartatlona vēsture sniedzas 490. gadā pirms Kristus, kad Atēnu pilsētvalstij uzbruka persieši un palīdzību lūdza Spartai, uz kurieni nosūtīja kareivi-skrējēju Feidipīdu. Leģenda vēsta, ka ziņnesis 250 kilometrus attālo Spartu sasniedzis pusotrā diennaktī līdz nākamās dienas saulrietam. Pēc Spartā saņemtā atteikuma Feidipīds atgriezās Atēnās un kopā ar karaspēku devās uz Maratonas līdzenumu, kur sagaidīti persiešu karapūļi. Pārspēks tika sakauts un pēc cīņas atkal bija darbs Feidipīdam, jo vajadzēja ziņot atēniešiem par uzvaru un vienlaikus brīdināt par briesmām no jūras, kur varētu uzbrukt atsevišķas persiešu karaspēka daļas. Trijās stundās veicot apmēram 40 kilometrus, Feidipīds saļimis bez dzīvības pazīmēm pie Atēnu valdnieku kājām.

Mūsdienās maratona skrējiens ir precīzi 42,195 kilometri, savukārt leģendu par Feidipīda skrējienu no Atēnām līdz Spartai 1982. gadā centās pārbaudīt trīs britu armijas virsnieki, noskrienot šo maršrutu 36 stundās. Gadu vēlāk tapa oficiālas Spartatona sacensības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt