Leģenda par Spartatlonu vēsta, ka 490. gadā pirms mūsu ēras pilsētvalsts Atēnas vadoņi sūtīja kareivi ziņnesi Feidipīdu uz kamiņzemi Spartu pēc palīdzības, lai cīnītos pret uzbrūkošiem persiešiem. Viņam šo ceļu izdevies veikt no vienas dienas saullēkta līdz nākamās dienas saulrietam, tāpēc arī mūsdienās šīs 246 kilometru distances kontrollaiks ir 36 stundas. Latvija vēsturiskajā skrējienā pārstāvēta visās sacensībās kopš 2014. gada, izņemot 2020. gadu, kad pandēmijas dēļ pasākumu pārcēla.
Diāna Džaviza ieradās Grieķijā kā iepriekšējā gada uzvarētāja. Papildu nasta bija pirms mēneša Vācijā labotais Latvijas rekords 100 kilometros. Taču tas netraucēja šoreiz skrējienu sākt agresīvāk nekā pērn, kad sākumā latviete iekārtojās pirmā sieviešu desmita aizmugurē. Zināmu pieredzi iekrājusī Džaviza jau sākumā bija starp trim ātrākajām dāmām, kas liecināja par vēlmi aizstāvēt savu titulu un varbūt pat labot trases rekordu.
Lielākā konkurente bija ASV pārstāve Kamilla Herona, kura ir ne tikai pasaules rekordiste diennakts skrējienā, bet arī Starptautiskās Taku skrējēju asociācijas (ITRA) reitinga TOP5 sportiste. Viņa gan bija spiesta pārtraukt sacensības pēc incidenta ar kravas automašīnu, 97 kilometrus no starta līderes godu uzticot Latvijas skrējējai. Rekordiste trasē devās ar lentu, pieminot pirms mēneša Madridē skriešanas laikā traģiski notriekto Īrijā dzīvojošo četru bērnu tēvu, kurš 2015. gadā noskrējis Spartatlonu, pieveicis vairāk nekā 100 maratonus un pārstāvējis Austriju diennakts skrējienos.
Spartatlona laikā netiek slēgta satiksme, un tas pat nebūtu iespējams, jo trase ceļā uz Spartu ved cauri daudzām pilsētiņām Peloponesas pussalā. Kamilla netika notriekta, furgonam veicot pagriezienu, bet autovadītājs griezās atpakaļ, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā, un atvainotos. Skrējēja zaudēja ritmu, kontrolpunktā pie 80 kilometru atzīmes pavadīja 10–15 minūtes, atsāka skriet, taču nespēja turpināt.
Tikmēr līdere Diāna Džaviza bija iekrājusi stundas ceturkšņa pārsvaru no tuvākajām sekotājām un savu pērno sniegumu apsteigusi par aptuveni 45 minūtēm, ko noturēja līdz kalnu pērejai, kas atdala distances noslēdzošo trešdaļu. Tajā nācās neklātienes cīņā zaudēt trases rekordistei polietei Patrīcija Bereznovskai, kura trases rekordu (24:48:18) laboja pirms pieciem gadiem un šogad triumfēja Eiropas čempionātā (EČ) 24 stundu skrējienā.
Skarot karaļa Leonīda statuju Spartas centrā, latvietei izdevās uzlabot savu pagājuša gada pirmrezultātu (25:24:25) par 20 minūtēm (25:03:41), kas deva otro visu laiku labāko rezultātu, pārspējot divus ASV skrējējas Katalīnas Nagī rezultātus 2015.un 2016.gadā.
Tagad piecu visu laiku labāko sieviešu rezultātu sarakstā Latvijas skrējēja atzīmējusies otrajā un piektajā pozīcijā.
Pirmajā finiša intervijā pēc 246 kilometru veikšanas Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā salacgrīviete Džaviza paziņoja, ka nākamgad plāno startēt trešo reizi. Otro un trešo vietu šoreiz ieņēma ASV skrējējas. Absolūtajā vērtējumā, ņemot vērā vīriešus, no Salacgrīvas nākusī skrējēja ieņēma sesto vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn.
Gribasspēka paraugstundu finišā nodemonstrē jēkabpilietis Aivars Bondars
Uzvaru tāpat kā Diāna Džaviza arī vīriem izcīnīja pagājušā gada varonis – vietējais grieķis Fotis Zisimopoulos (21:00:59), kuram tikai minūtes pietrūka, lai distancē pavadītu mazāk par 21 stundu. Vairāk tika iztērēts pirmajās stundās, otrā pusmaratona laikā vicelīderim kļūdoties un izskrienot no trases. Atgriežoties tika zaudētas vairāk nekā 10 pozīcijas, taču līdz kalnu pārejai pie 159 kilometru atzīmes otrā vieta tika atgūta. Pēc tās uz brīdi grieķis kļuva par līderi, 50 kilometrus līdz finišam nācās atkāpties uz otro pozīciju, taču noslēdzošo pusmaratona distanci veica kā pārliecinošs līderis.
Pērn pandēmijas ierobežojumu dēļ sacensībās nestartēja Japānas skrējēji. Šogad viņiem bija iespēja sadalīt pjedestāla atlikušos pakāpienus, trešajā vietā ierindojoties skrējējam, kurš šovasar otrreiz uzvarēja ASV Nāves ielejā notiekošo 217 kilometru "Badwater", kur gaisa temperatūra var sasniegt +54 grādus. Jošihiko Išikava pirms tam 2018. gadā uzvarēja Spartatlonu un gadu iepriekš Belfāstā triumfēja pasaules čempionātā (PČ) diennakts skrējienā.
Pēc četru gadu pauzes nākamgad decembrī PČ 24 stundu skrējiena dalībnieki pulcēsies Taivānā. Līdz tam maijā un jūnijā Dienvidāfrikā un Austrijā plānoti PČ 50 kilometru šosejas skrējieni un apvienotie kalnu un taku skriešanas starti. Taču starptautiska mēroga sacensības ar Latvijas komandas dalību iecerētas arī šogad. Šonedēļ netālu no Madrides risināsies EČ 50 kilometros, savukārt novembra sākumā taku skrējēji dosies uz Taizemi, lai startētu vairākkārt pārceltajā PČ kalnu un taku skrējienā.
Pašu mājās aizvadītājā nedēļas nogalē noslēdzās Stirnubuka sezona, kur trīs posmu Trejbuka kopvērtējumā visvairāk punktus savāca Andris Ronimoiss un Laura Čakle, kurai šis bija ceturtais tituls astoņu sezonu garumā. Pēc mēneša kurzemniece būs komandas līdere PČ taku skrējienos. Ne visai veiksmīgs starts Pireneju kalnos Spānijā bija vadošajiem Latvijas taku skrējējiem Artūram Vadzim un Kristapam Magonem, taču šajā prestižajā 100 kilometru distancē vecumgrupā virs 60 gadiem uzvaras laurus plūca Iveta Šķiņķe, turpinot savu veiksmīgo skriešanas sezonu.
