EP sporta nodaļā uzskata, ka ne tikai Krievijas vieglatlētikā pastāv nopietnas dopinga problēmas. Arī WADA valde sanāksmē vienojās, ka cīņā pret dopingu vajag paplašināt izmeklēšanu, taču tas maksā naudu, paskaidroja Kozlovska. Pērn veiktās antidopinga izmeklēšanas procedūras apmaksāja no WADA rezerves fonda, kas pašlaik jau ir praktiski izsmelts.
Tādēļ WADA lūdz atbalstīt speciāla izmeklēšanas fonda izveidi, jo no saviem līdzekļiem pašlaik finansēt plašu papildu izmeklēšanu praktiski nespēj. WADA prezidents Kreigs Rīdijs atzina, ka viņa vadītās organizācijas gada budžets ir pieticīgāks nekā daudziem augstākā līmeņa sportistiem. Tādēļ Rīdijs vērsās pie valstu valdībām ar lūgumu finansiāli atbalstīt izmeklēšanas fonda izveidi.
Finanšu trūkums ir nopietns šķērslis neatkarīgas antidopinga kontroles institūcijas izveidošanai, ko atbalstīja arī Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidents Sebastjans Ko. WADA pašreizējais gada budžets ir 30 miljoni dolāru. Valstu valdības pašas izlēma, cik naudas atvēlēt WADA, un vēl tikpat lielu summu pievienoja Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK). Tādējādi WADA budžets ir atkarīgs no tā, cik svarīga prioritāšu sarakstā valstu valdībām ir starptautiska cīņa pret dopingu.
Par labu piemēru WADA uzskata riteņbraukšanu, kur dopinga jautājums bija aktuāls ne tikai kādā atsevišķā valstī. Taču pašlaik dopinga jautājumi un kontrole riteņbraukšanā ir uzticēta neatkarīgai institūcijai. WADA arī cer, ka pēc tās ziņojuma par valsts atbalstītu dopinga sistēmu Krievijā uzlabosies situācija vieglatlētikā. Pašlaik Krievijas vieglatlētiem ir liegts piedalīties starptautiskās sacensībās.
