Latvijas Televīzijas "Sporta studija" uz vecākiem un viņu lomu bērnu un jauniešu sportā šoreiz palūkojās no citas puses, dodoties pie esošo vai bijušo profesionālo sportistu vecākiem, – Stenlija kausa ieguvēja Teodora Bļugera tēva, ceturtā visu laiku rezultatīvākā izlases basketbolista Kristapa Janičenoka vecākiem, kā arī pie Latvijas čempiona un kausa ieguvēja futbolā – Riharda Matrevica mammas un tēta.
Teodora un Roberta Bļugeru tēvs Valentīns Bļugers dēla spēlēs arēnā līdz kautiņiem nekad nenonāca, bet ar citiem vecākiem domstarpības viņš ir pieredzējis.
"Paldies Dievam, līdz kautiņam nebija, bet strīdi bija. Ar mammām, ar tētiem, ar visiem," atzina Valentīns Bļugers. "Tā bija liela kļūda, jo to uztver, it kā pats spēlētu. Domāju, ka tas nav pareizi. Ar jaunāko dēlu bija daudz vieglāk, mierīgāk."
Kristapa Janičenoka vecāki Ināra un Ivars Janičenoki vecāku iesaistīšanos un pat savstarpēju saplūkšanos uzskata par normālu parādību.
"Es domāju – tās ir emocijas, tā ir jābūt. Nedrīkst kā aukstas vardes sēdēt un neredzēt vispār, kas notiek laukumā, nekritizēt tiesnešus, trenerus," teica Ivars Janičenoks. "Par savējiem ir jāplūcas ar visiem iespējamajiem variantiem."
Ivars Janičenoks atceras, ka basketbolista Armanda Šķēles mamma reiz belzusi pretiniekam ar somiņu. "Plūcās, kad izlases spēlēja. Nē, ir jābūt emocijām. Nedrīkst sēdēt vienkārši tā," piebilda Ivars.
"Man ir divi uzvārdi – Latvijā pazīstami basketbolisti, bet es nesaukšu vārdā, kuri jauniem puišiem naturāli grūda mugurā, un es kā ārste uzreiz vizuāli redzu, kas varētu notikt," sacīja Ināra. "Protams, emocijas parauj savu, ja? Es atceros vienu tādu gadījumu. Tas bija pret manu Kristapu pārkāpums. Neliegšos, es novilku kurpes, pārgāju pāri zālei pie tiesneša un pateicu visu, ko es par viņu tajā brīdī domāju. Ziniet, tas puisis jutās neērti. Varbūt tāpēc, ka es tā rīkojos, bet man tajā brīdī likās, ka viņš aizies mājās un padomās par to, ko es viņam pateicu."
Riharda Matrevica vecāki dažkārt arī jutuši sevī agresiju. Tas galvenokārt brīžos, kad kāds apzināti centies spēlēt rupji.
"Tas [cits] tēvs kliedz: "Nopļauj viņu! Pļauj viņu, nopļauj!" Tas puika arī nopļauj mūsu Edžu, un viņš tiek satraumēts, neatceros – potīte vai celis. Es eju pie tā tēva, man rokas trīc, un es viņam saku, ka viņš ir stulbenis, idiots un vēl kaut kas. Tad mēs gandrīz izkaujamies par šo atgadījumu, bet tās ir kaut kādas trakās lietas, manuprāt," atzina Māris Matrevics.
Matrevicu ģimenē futbolu spēlēja visi bērni – Rihards un Madara regulāri pārstāvējuši dažādu vecumu jauniešu izlases. Taču
jaunākais dēls Armands nesen pārgājis uz basketbolu, jo karjera futbolā noslēdzās diezgan neierasta iemesla dēļ – agresīvi vecāki iznīcināja viņa komandu.
"Bruka virsū treneriem, rakstīja draudu ziņas, rakstīja uz pašvaldību. Tiesībsargu sūtīja, visādas vēstules sūtīja visādām valsts instancēm. Viņi gribēja kaut ko vairāk no tā kluba, kaut ko citādu, ar savu redzējumu, pilnīgi atšķirīgu," pastāstīja Māris Matrevics. "Viņiem nekas nebija labi, viss bija slikti. Vecāki var iznīcināt, jā. Agresīvi vecāki var iznīcināt sporta organizācijas, mierīgi. Piekasīties var pie kaut kā vienmēr, un pašvaldībai ir jāreaģē uz vecāku sūdzībām."
Reinis Ošenieks: Tad pāris vecāki, viens vai divi, nezinu, tiešām var sabojāt visu? Klubs un pārējie vecāki nevar tam stāties pretī un kaut kā saglabāt to?
Māris Matrevics: Babītē neizdevās.
To trako vecāku bērni tagad ir kaut kur? Spēlē nopietnā līmenī? Tos uzvārdus neesat dzirdējuši?
Māris Matrevics: Nezinu, neesmu.
Nav jau arī viss tik slikti, jo vecāku pieredzē tomēr ir vairāk pozitīvo piemēru, no kā visi varam mācīties. Tā tam būtu jābūt, jo arī vecāki ir daļa komandas, un tam labākais piemērs ir draudzība.
Sandra un Māris Matrevici ar daudziem citiem vecākiem joprojām ir pazīstami un uztur labas attiecības.
Reinis Ošenieks: Tas ir stāsts, kā tam vajadzētu būt, vai ne?
Māris Matrevics: Jā, tieši tā! Dzīves garša. Arī Madaras komanda, viņa spēlē "Mettā". Un tur arī ir pietiekami daudz vecāku, kas nāk uz spēlēm, arī atbalsta savus bērnus.
Ināra un Ivars Janičenoki atceras, ka citu jauno sportistu vecāki bija ļoti jauki, un mājās tika rīkoti kopīgi pasākumi.
"Mums bija pasākumi estrādē, Varis dziedāja. Treneris Varis. Mums bija ļoti jauki vecāki. Es pat nevaru nevienu izcelt vai kādu nopelt. Kā bija bērnu komanda, tā bija arī vecāku komanda. Nu tiešām tā bija," piebilda Ināra Janičenoka.
Pilna saruna ar sportistu vecākiem
