Pērn "Rīgas sporta laureātā" par gada uzlecošo zvaigzni atzītais Mazais sarunā ar LSM.lv pastāstīja, ka uz vējdēļa savulaik nonāca itin nejauši. Pērnruden Mazais jau izcīnīja 2. vietu U-19 pasaules čempionātā Spānijā, kā arī vasarā nopelnīja bronzu Eiropas jauniešu un junioru atklātajā čempionātā Itālijā. Gaitas jauniešu burāšanā Dāvis noslēdza pirms gadumijas Brazīlijā ar 6. vietu pasaules čempionātā jauniešiem, par nākamo mērķi izvirzot olimpisko kvalifikāciju. Vai Mazais tiks uz Parīzes spēlēm, kļūs zināms aprīļa beigās Francijā, kur risināsies pēdējās kvalifikācijas sacensības.
Jēkabs Kārlis Gibeiko: Kā vērtē iespēju vasarā tikt uz Parīzes olimpiskajām spēlēm?
Dāvis Mazais: Noteikti nebūs vienkārši, būs smagi – joprojām man ir savas lietas, kas traucē sacensībās sasniegt augstāko rezultātu. Izskatās, ka par vietu uz olimpiādi būs jāsacenšas ar pieredzējušākiem sāncenšiem, taču, ņemot vērā progresu un ieguldīto darbu līdz šim,
iespējas kvalificēties Parīzes olimpiskajām spēlēm ir. Domāju, ka rezultāts būs uz kvalificēšanās robežas, būs tuvu,
bet tāds ir sports. Pirms diviem gadiem nedomāju, ka nokļūšu tik tuvu kvalifikācijas iespējai uz olimpiskajām spēlēm. Sākumā plānā bija Losandželosas olimpiskās spēles 2028. gadā, taču, tuvojoties Parīzes olimpiādei, sapratu, ka ir diezgan lielas iespējas nokļūt jau uz šīm spēlēm, tikai jātrenējas un jāliek viss iekšā.
Kā vērtē savu līdzšinējo progresu?
Progress ir bijis neiedomājams, kopš sāku trenēties burāšanā, tas ir viennozīmīgi. Visstraujākais progress ir bijis pēdējos divos, trijos gados. Esmu vairāk sācis braukt uz starptautiskām sacensībām, tādejādi iegūstot cita veida pieredzi, kuru Latvijā nemaz nevaru iegūt. Progresa ceļš visu laiku ir bijis augšup vērsts, lai gan ir bijuši brīži, kad ir grūti un nesaprotu, ko daru, liekas, ka vairs neko nevaru izdarīt. Salīdzinoši nesen ir bijuši šādi brīži, bet reizēs, kad sanāk izcīnīt uzvaru vai labāku rezultātu, tas pārliecina, ka viss notiek un ir jāturpina.
Kā vērtē savu sniegumu martā "IQFoil" pasaules spēlēs Spānijā, kur ieguvi 19. vietu?
Spānijā bija svarīgas sagatavošanās sacensības pirms lielās pēdējās iespējas olimpiskās kvalifikācijas regates. Rezultāts bija apmierinošs, protams varēja labāk, bet galīgi nebija slikti. Laba treniņa regate no inventāra saprašanas viedokļa, kas varētu palīdzēt noslēdzošajā regatē. Kopumā esmu apmierināts gan par rezultātu, gan par iegūtajām sajūtām uz ūdens.
Kā sāki nodarboties ar burāšanu?
Biju brīvdienās Pāvilostā, tētis piedāvāja intereses pēc pamēģināt. Man iepatikās, atradu vietu, kur to darīt Rīgā, tas bija Jaunciema ostā, Ķīšezerā. Sākumā tas bija kā vasaras hobijs, ar ko vairākas reizes nedēļā nodarboties un izklaidēties, taču vienas, tad nākamās sacensības, Baltijas kausi, un tā līdz pat pasaules čempionāta startiem. Pārvērtās par to, ko tiešām vēlos darīt.
Kā vērtē burāšanu kā sportu Latvijā?
Diemžēl Latvijā burāšana ir mazattīstīts sporta veids. Burātāji, kas te esam, cīnāmies kopā ar federāciju, lai virzītu sporta attīstību uz priekšu. Paskatoties uz kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, bieži vien čempionātos šo valstu sportisti ir ar lielāku pārstāvniecību un augstāku rezultātu. Agrāk Latvija ir bijusi valsts, kas virzīja sporta veidu uz priekšu, kā arī tikusi vairāk pārstāvēta.
Pēc kovida un pēdējos gados popularitāte burāšanas sportā ir sarukusi, bet diemžēl nezinu, kā šo situāciju labot.
Cerams atradīs to formulu, lai burāšana Latvijā veiksmīgi attīstītos.
Kādi ir tavi tālākie mērķi?
Galvenais mērķis ir Losandželosas olimpiskās spēles 2028. gadā, kad būšu 23 gadus vecs. Šīs sezonas plāns ir mēģināt kvalificēties Parīzes olimpiādei, kā arī U-23 pasaules čempionātam vasaras beigās. Īstermiņā Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācija un U-23 pasaules čempionāts ir svarīgākie mērķi, taču ilgtermiņā mērķis ir Losandželosas olimpiskās spēles. Šobrīd visas kārtis lieku uz Parīzes spēlēm, cenšos neko netaupīt un nežēlot sevi, daru visu, lai spētu sagatavoties kvalifikācijai un varētu pārstāvēt Latviju jau Parīzes olimpiskajās spēlēs.
