Bendika turpinās trenēties pie Ilmāra Briča, Reinis Korsūnovs un Valdis Bērziņš trenēs māsas Sanitu un Sandru Buliņas, Aleksandru Patrijuku un Edgaru Misi. Armijas sporta kluba (ASK) sistēmā treneris ir Māris Čakars, kuram trīs audzēkņi – Annija Sabule, Rūdis Balodis un Renārs Birkentāls.
Armijas klubā ir arī Rastorgujevs, bet pie Čakara viņš netrenēsies, pagaidām gatavojoties vienatnē bez noteikta trenera.
Četri treneri deviņiem sportistiem – skan gandrīz kā ziemas sporta lielvalstīs. Tiesa, Latvijas apstākļos tas izveidojies, jo treneri savā starpā nevar sadzīvot.
To apstiprina arī tikko karjeru beigušais Roberts Slotiņš, kurš šosezon būs Somijas izlases slēpju gatavošanas komandā.
"Ja nemaldos, pirms četriem gadiem Māris Čakars bija izlases galvenais treneris. Bija sportisti, kuriem ar Māri bija kaut kādas domstarpības un kuriem kaut kas nepatika," sacīja Slotiņš. "Kad savulaik Vitālijs [Urbanovičs] atnāca, tad bija izveidota tāda komanda. Tai pašai Baibai [Bendikai] tobrīd bija lēciens, kad viņa sāka skriet labās vietās."
Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidents Kaspars Sakniņš pastāstīja, ka tuvā nākotnē labprāt redzētu patstāvīgu valsts izlasi, bet ar ASK atbalstu.
Biatlonistus vēl iedala Armijas sporta klubā un Policijas sporta klubā, katra no šīm sistēmām papildus finansē biatlonistus, nodrošinot būtisku atbalstu ikdienas tēriņiem un nākotnes iespējām pēc sportista karjeras beigām. Bendika saskata, ka
"policistiem" ir noteiktas priekšrocības salīdzinājumā ar "armijniekiem".
"Šobrīd es esmu diezgan apmierināta, ka esmu zem policijas, jo varu netraucēti trenēties un darīt savu profesionālo darbu," paskaidroja Bendika. "Armijā tā loģistika ir daudz sarežģītāka, visu laiku jāraksta atbrīvojumi, norīkojumi, lai tikai izbrauktu no valsts. Beigu beigās tas process sanāk daudz sarežģītāks."
Pēc ASK kluba noteikumiem, sportistiem acīmredzot jātrenējas Māra Čakara grupā, pretējā gadījumā var zaudēt armijas atbalstu, kā pērn Aleksandrs Patrijuks. Viņš gribēja saglabāt ASK finansējumu, bet trenēties pie Briča, ko sportistam neļāva.
LBF prezidents Sakniņš sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" atzina, ka tiešām ir izveidojusies situācija, kurā ASK sportistam ir liegts trenēties, piemēram, pie Briča. Tajā pašā laikā izņēmums ir Rastorgujevs, kurš ir ASK rindās, bet netrenējas pie Čakara.
"Šobrīd ir tāda veida situācija izveidojusies. Nu, kaut kādas lietas mēs nevaram ietekmēt," atzina Sakniņš. "Es nevaru komentēt, kādi ir nosacījumi citā vietā."
Slotiņš lēš, ka
viens risinājums varētu būt piesaistīt neitrālu treneri, kurš izlasē nevienam nebūtu ne draugs, ne ienaidnieks.
Jaunajiem sportistiem iekļūt pasaules spicē ir grūti un līmenis ir krietni atšķirīgs – to Bendika jūt, trenējoties kopā ar talantīgajām māsām Buliņām.
"Ja man tāds standarta treniņu cikls ir trenēties sešas vai pat vairāk dienas bez brīvdienām, tad viņš [izlases treneris] jau ir sapratis, ka māsām ir vajadzīgas nedaudz vairāk brīvdienas starpā. Viņas varbūt tik lielu slodzi netur," paskaidroja Bendika. "Es pat pieļauju, ka tajā vecumā man pat rādītāji, iespējams, bija sliktāki, nekā Sanitai ir šobrīd. Viņa jau arī no jauniešu gadiem ir ļoti lielā apjomā trenējusies un lielu darbu izdarījusi."
Biatlonā Latvijā allaž ik pa laikam parādās talantīgi bērni, un federācija labākajiem jau agrīnā vecumā cenšas nodrošināt laboratorijas pārbaudes, lai sākumā uzzinātu viņu teorētiskās fiziskā līmeņa robežas. Turklāt mūsdienās sporta skolu treneri vairs tik ļoti necenšas maksimāli ilgi turēt pie sevis talantīgākos, saprotot, ka sporta skolā ir viens līmenis, bet realizēt potenciālu jaunietis varēs, strādājot jau ar nākamā līmeņa treneriem Latvijas izlasē.
